Tukums

T.E.H.D.A.S.
Performatīvas akcijas un izstāde Tukumā. 8. septembris - 28. oktobris

Somu performanču grupa T.E.H.D.A.S. no 3. līdz 8.septembrim viesojas Tukuma novada Jaunatnes centrā, kopā ar Tukuma jauniešiem radot performatīvas akcijas un intervences pilsētvidē. Sadarbības rezultāti apskatāmi Tukuma Mākslas muzejā no 7. septembra līdz 28. okto brim. SURVIVAL KIT Tukumā rīko Tukuma Mākslas muzejs. Stāsta Līga Lindenbauma, Tukuma Mākslas muzeja vadītāja.

Kas ir T.E.H.D.A.S. un ko Tukuma Mākslas muzejs sagaida no somu mākslinieku un Tukuma jauniešu sadarbību?

T.E.H.D.A.S. ir performanču mākslinieku grupa, kas apvieno māksliniekus, filosofus, literātus. Viņu performances, hepeningi, vadītās darbnīcas un festivāli bieži vien iekustina publiskās telpas lietošanu. Kad Tukumā iebrauc rīdzinieki, tad tukumniekiem nereti rodas sajūta, ka viņus mēģina definēt no ārpuses, stāstīt, kas ir pareizi, līdz ar to ir izteikta nodalīšana „mēs” un „viņi”. Tas, ko es vēlētos, ir tukumniekus iesaistīt, radīt interaktīvu saskarsmi, lai viņiem rodas sajūta, ka visi ir līdzvērtīgi. Turklāt muzejam tā ir iespēja sadarboties ar jauniešiem, kas līdz šim nav kļuvusi par mūsu tradicionālajiem apmeklētājiem.

Festivāla tēma šogad ir “downshifting” - tempa palēnināšana, kas bieži saistās ar došanos prom no pilsētas, kas dažkārt nozīmē tādu romantizētu skatu uz laukiem un mazpilsētām. Kāds skats uz šīm idejām paveras no Tukuma?


Mani novērojumi liecina, ka downshifting ir drīzāk Rīgas idejas. Tas, ko saprot ar downshifting, mazpilsētā vēl joprojām ir realitāte,
normāla ikdiena, tā nav atgriešanās pie kaut kādām aizmirstām vērtībām. Turklāt bieži vien ir otrādi – laikā, kad pilsētnieki ar
sajūsmu pievēršanas, piemēram, mazdārziņu idejai, mazpilsētas cilvēks, kas ir visu mūžu darbojies par mazdārziņu, labprātāk
aiziet uz tirdziņu blakus un nopērk jaunos kartupeļus pa 15 santīmiem tur. Pilsētniekiem eksistē atkāpšanās ceļš - pārvākšanās
uz laukiem vai piepilsētām, taču Tukumā šāda atkāpšanās ceļa īsti nav, ja nu vienīgi aizbraukšana uz dziļiem laukiem. Turklāt
jārēķinās, ka mobilitāte un iespēja mainīt dzīves apstākļus nereti ir atkarīgas no izglītība līmeņa un prasmēm – cik konvertējamas
tās ir. Mazpilsētā nereti šādas variācijas ir ierobežotas. Drīzāk jāturas pie tā, kas jau ir.


Kāda ir tevis vadītā muzeja vieta Tukumā un kāda ir laikmetīgās mākslas vieta Tukuma muzejā?

Rīga kā tāds putekļusūcējs nosūc daļu iedzīvotāju un viņu uzmanības, tomēr neraugoties uz to, Tukumam ir daudz, ko piedāvāt
– iespējas ir lielas. Cits jautājums – vai tās tiek līdz galam izmantotas. Tukuma muzejam vien ir piecas struktūrvienības pilsētā,
divas rajonā, un Mākslas muzejs ir tikai viens no tiem. Laikmetīgā māksla Tukumā viennozīmīgi ir jaunums un nevar teikt, ka tā
tiktu uztverta ar sajūsmu. Tai pat laikā ir jūtama interese. Šad tad sanāk sastapt jaunus apmeklētājus, kuri muzejā atnākuši, jo
kāds ieteicis to darīt. Šķiet, ka veiksmīgs ir izrādījies izstāžu sērijas „Duets” formāts – Mākslas muzejā paralēli tiek izstādītas
divas ekspozīcijas – modernisma glezniecība no muzeja fondiem un kāds laikmetīgās mākslas autors. Mēģinu atrast kādu saskares
punktu kā līdzās tradicionālām un saprotamām lietām rādīt ko laikmetīgu. Arī šajā gadījumā paralēli T.E.H.D.A.S. muzejā
būs novadā nozīmīgai personībai Tairai Haļapinai veltīta 90 gadu jubilejas izstāde, ko daudzi tukumnieki nāks skatīties. Dažbrīd
man šķiet, ka es esmu kā makšķernieks, kurš mēģina uzminēt visgardāko ēsmu gan tiem, kuriem gribas redzēt ko zināmu,
gan tiem, kam interesē kas jauns.