Mākslinieki

Liene Mackus (LV) #

Ielec aukstā ūdenī. (Objekti, animācijas, 2012)

Liene Mackus 2012. gadā ieguvusi maģistra grādu tēlniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā, semestri studējot arī Itālijas Accademia di Belle Arte di Palermo. Veido plastilīna animācijas, ko pati dēvē par kustīgo tēlniecību. Sadarbības projekti „Kabulas lauva”, „Pamatelements” (grupa „Anna Varna”), „HUGO” ( kopā ar Maiju Mackus, un Very Cool People). Dalība festivālos un izstādēs: 2ANNAS, Rudens 2008, Rudens 2007, „Gāzīte”, „Survival Kit 3”  u.c

Kristīne Alksne un Margo (LV/DE) #

Meža Measure (Performance, instalācija, 2012)

Kristīne Alksne dzīvo un strādā Berlīnē. Beigusi Akadēmiju Brera di Belle Arti, Milāna, Itālijā, 7 Personālizstādes Itālijā un viena Latvijā, vairāk kā 60 grupu izstādes Eiropā un ASV, tai skaitā Moscow Biennale for Young Art 2012, MMOMA (Maskava), Modern Tape (Berlīne), South London Gallery

(Londona), Survival Kit 3, u.c. www.kristinealksne.com

Margo dzīvo un strādā Berlīnē. Studē antropoliģiju un operas režiju. Režiju, performanču, tekstu autore.

Aija Bley (LV) #

Baseins. (Video, 2012)

Aija Bley ir kinorežisore un fotogrāfe. Ieguvusi bakalaura grādu svētku režijā (1994, Latvijas Mūzikas akadēmija), bakalaura grādu kino režijā (1997, Latvijas Kultūras akadēmija), studējusi maģistrantūrā mākslas zinātni (2000, Latvijas Mākslas akadēmija), kā NIPKOW programmas stipendiāte stažējusies Berlīnē filmu režiju.  

Kā režisore veidojusi vairāk nekā 25 dokumentālās un animācijas filmas, kas demonstrētas un apbalvotas vairākos starptautiskos festivālos. Aija Bley piedalījusies filmēšanas ekspedīcijās eksotiskās vietās un ekstremālos apstākļos - pasaules aukstuma polā Oimjakonā (2005), Tofolārijā (2003), Čečenijā u.c., kopš 2010. gada apceļo bijušo PSRS teritoriju realizējot projektu www.15madscheep.com Kā fotogrāfe piedalījusies vairākās grupu fotoizstādēs, kā arī personālizstādēs galerijā „Noass”  un Andrejsalā projekta On The Road ietvaros. Kopš 2006. gada Aija Bley vada Bley Filmu studiju, kas veido reklāmas, dokumentālās un animācijas filmas.

www.ontheroad.lv

Elīne Buka (LV) #

Hobijs. (Fotogrāfiju sērija, 2012)

Elīne Buka absolvējusi Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskolu, studējusi interjera dizainu Latvijas Universitātē, gūstot pieredzi arī Milānas Politecnico di Milano arhitektūras fakultātē. No 2010. Gada ir foto kluba „Ogre” biedrs. Fotogrāfijā meklē robežšķirtni starp minimālismu uz greznību, urbāno un reģionālo, gaismu un ēnu, lineāro un laukumu, sociāli attīstīto un tā pretstatu. Elīnes Bukas darbi bijuši redzami personālizstādē „Color”  restorānā KID, Rīgā, grupu izstādēs Ikšķilē, Ogrē un Lauberē. (E.B.)

Džons Gžiničs, bērnu rīts un draugi (EE & LV) #

Jutīguma Trajektorijas.

Džons Gžiničs ir mākslinieks un kultūras pasākumu koordinators, kas kopš 90. gadu sākuma strādā ar dažādām metodēm, kombinējot skaņu, attēlu, vietu un sociālas sadarbības struktūras. www.maaheli.ee

Bērnu rīts  ir skaņu mākslas kolektīvs, kuru 2007 gadā Rīgā izveidojusi arhitektu- domubiedru grupa. BR pūlcē no aizspriedumiem brīvus cilvēkus, kas ir atvērti sadarbībai un jauniem meklējumiem skaņas, telpas un komunikācijas laukos. BR priekšnesumi ir sava veida rituāli, kuru galvenais dalībnieks ir telpa un kustība, bet galvenā metode – vērīga ieklausīšanās. Izmantotie instrumenti un skaņu ieraksti ir pašdarināti vai atrasti. Projekta sastāvs un priekšnesumu saturs mainās ikreiz, mainoties notikuma videi, kontekstam un dalībniekiem.

Piedalīties bērnu rītā var ikviens, kurš, kaut uz mirkli, spēj pārkāpt priekšstatiem par ierasto un uzdrīkstēties izprast tā būtību no jauna.

www.bernurits.com

Juhanna Heste #

Rāvējslēdzēju tērps. (Performance, dokumentācija, 2012)

Juhanna Heste dzimusi 1984. gadā. Uzaugusi Seterā, mazā pilsētā ar milzīgu psihiatrisko slimnīcu. Esmu strādājusi kā gide Seteras slimnīcas muzejā, kas atstājis lielu iespaidu uz manu māksliniecisko darbību. Šobrīd studēju Ūmeo mākslas akadēmijā tēlotājmākslas maģistra programmā un darbojos mākslinieku vadītā galerijā „Verkligheten” Ūmeo, Zviedrijā.

Mihajs Jepure Gorskis (RO) #

Prombūtne no mākslas scēnas nenozīmē, ka manis šeit nav. (Fotogrāfija, 20XX)

Vingrinājums. (Teksts,20xx)

Mihajs Jepure Gorskis: Es piedzimu 1982. gada 28. decembrī Alba-Iulia pilsētā. Mana ģimene pārcēlās uz Kluž-Napoku tūdaļ pēc Čaušešku krišanas 1990. gadā. Ja runājam laika izteiksmē – māksla vai mākslas darbu radīšana ir otrā vietā manu nodarbošanos sarakstā. Kaut kādā ziņā man patīk doma, ka tas ir tieši tā. Tomēr kopumā manā dzīvē māksla ir prioritāte.

Geirs Tore Holms & Sesa Jergensena (NO) #

Ziemeļu zeme.

Geirs Tore Holms un Sesa Jergensena ir mākslinieki, kas paralēli individuāliem darbiem video, fotogrāfijas, tēlniecības, skaņu mākslas, performances un instalāciju jomā nodarbojas ar laikmetīgās mākslas skaidrošanu rakstos un lekcijās. Uzsākot Balkong projektu 1993. gadā, kad viņu dzīvoklis pārtapa par izstāžu telpu, viņi izvirzīja jautājumus par to, kas var būt māksla. Mākslinieciskās prakses konteksti un darbs ar mākslu kā praksē īstenotu dialogu ir bijuši uzmanības centrā. Mājas apstākļos gūtā pieredze rosināja izvērst daudzas citas aktivitātes. 2003. gadā viņi aizsāka projektu Sørfinnset School / the nord land Gildeskolā, Norvēģijā. Šis ilgtermiņa projekts pievēršas dabas ekspluatācijai, zināšanu apmaiņai un mazo formu arhitektūrai. Viņi turpina darboties plašā estētiskas izpratnes laukā, ietverot sabiedrības, cilvēka un dabas reālijas.

Geirs Tore Holmss (dz. Tromso, 1966) pašreiz ir Oslo Nacionālās mākslas akadēmijas pētnieks. Sesa Jergensena (dz. Oslo, 1968) ir ieguvusi maģistra grādu ainavu arhitektūrā Norvēģijas Dzīvības zinātņu universitātē (UMB). Mākslinieki dzīvo Ringstadas fermā Skiptvetā, Osfoldā.

Jusi Kivi (FI) #

ROMANTISKĀS ĢEOGRĀFIJAS BIEDRĪBA (ROMANTIC GEOGRAPHIC SOCIETY R. G. S.)

Jusi Kivi dzīvo un strādā Somijā.

Viņš ir studējis Helsinku Mākslas un dizaina universitātē (1976–1978) un Somijas Mākslas akadēmijas skolā (1978–1982).

Viņš seko senatnes ainavu gleznotāju pēdās. Viņš rīko pārgājienus gan kājām, gan ar slēpēm, iemūžinot redzēto un piedzīvoto zīmējumos, fotogrāfijās, tekstos un videoierakstos. Viņa piezīmes fiksē laiku, vietu, laika apstākļus un novietojumu kartē. Tās stāsta gan par mežonīgo dabu, gan par cilvēka atstātajām pēdām. Viņš ir arī uzrakstījis garo pārgājienu ceļvedi mākslas mīļotājiem (Kaunotaiteellinen eräretkeilyopas, 2004). Jusi Kivi darbi ir tikuši eksponēti KIASMA muzejā (Helsinki), Venēcijas biennālē, Pori Mākslas muzejā, Kunstverein Hamburg, u.c.

KODEK (LV) #

KODEK jeb Raivo Vainovskis ir Latvijas underground elektroniskās mūzikas tīrradnis. Radot skaņas, kas nav ietilpināmas nevienā no pazīstamajiem žanriem, Kodek ienes mūzikā pats savas aktualitātes, pārsteigdams ar savu attieksmi pret pieņemtajām normām – savās uzstāšanās reizēs viņš parasti klausītājus provocē pārvērtēt savus pieņēmumus par „normālo”.

Laura Ķeniņš (LV) #

Mountaingorsk. (Zīmējumi, 2012)

Laura Ķeniņš dzimusi Toronto, dzīvojusi un strādājusi Halifaksā Kanādā un Budapeštā Ungārijā, šobrīd dzīvo Rīgā. Studējusi iespiedtehnikas un fotogrāfiju Nova Scotia Mākslas un dizaina koledžā Halifaksā, strādājusi galvenokārt ar komiksiem un zīmēšanu, izstādot darbus dažādās vietās Kanādā un publicējot komiksus žurnālā Kuš Latvijā, „Don’t Touch Me Comics” žurnālā Toronto, „Matrix Magazine” Monreālā, kā arī citos Kanādas izdevumos. Strādājusi kā mākslas kritiķe izdevumiem Kanādā un bijusi kuratore Baltijas komiksu izstādei Halifaksā un Vankūverā 2010. gadā. (L.Ķ.)

Madara Lesīte (LV) #

Urbānā oāze. (Instalācija, 2012)

Madara Lesīte studē Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas maģistrantūrā, studiju laikā semestri studējot Berlīnes Hochschule fur Technik und Wirtschaft.  Piedalās izstādēs kopš 2006. gada, tostarp „TIKKO BŪS” (2011), „LAIKA NAV” (2011), „ Rudens, Recycle Process” (Laimīgās mākslas muzejs) , „Pārmija” (Rīgas mākslas telpa).

Maija Mackus (LV) #

Mājas Marija.

Maija Mackus ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļā, semestri studējot arī Spānijas Kastīlijas La Mančas universitātē, pirms tam studējot vides dizainu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Veido lāču HUGU dizainu, veido plastilīna animācijas (kopā ar Lieni Mackus), sadarbojas ar mūziķiem Very Cool People, Elīnu Seili, S&T Syndicate. Pasniedz zīmēšanu un mākslas vēsturi Mālpils Mūzikas un Mākslas skolā.

Maija Miķelsone (LV/FR) #

Maya Mikelsone (LV/FR), Ivars Grāvlejs (LV/CZ), Mikāls Maršāns (FR). Superstruktúra.

Maija Miķelsone ir latviešu kuratore, kas dzīvo Parīzē. Viņa studējusi mākslas filosofiju Parīzes I Panteona-Sorbonnas universitātē (Université Paris I Panthéon-Sorbonne), kam sekoja kuratoru apmācība skolā „École du Magasin”. Pēdējā laikā galvenokārt strādā ar video projektiem.

Ivars Grāvlejs (LV/CZ) #

Maya Mikelsone (LV/FR), Ivars Grāvlejs (LV/CZ), Mikāls Maršāns (FR). Superstruktúra.

Ivars Grāvlejs studējis fotogrāfiju Izpildītājmākslas akadēmijā Prāgā (FAMU). Viņa pēdējā izstāde „Rīga” (sadarbībā ar čehu mākslinieci Petru Petiletu) tika izrādīta Karlin Studios Prāgā un Rīgas Mākslas Galerijā.

Mikāls Maršāns (FR) #

Maya Mikelsone (LV/FR), Ivars Grāvlejs (LV/CZ), Mikāls Maršāns (FR). Superstruktúra.

Mikāls Maršāns ir Berlīnē dzīvojošs franču mākslinieks, kas pabeidzis studijas Berlīnes mākslas akadēmijā (Universität Der Kunste Berlin). Kopš skolas beigšanas viņam bijušas vairākas izstādes gan Berlīnē, gan citās Eiropas pilsētās. Viņa darbi nesen piedalījās grupas izstādē «PPP » Krome galerijā Berlīnē.

Nira Perega (IL) #

Sabats. (Video, 2008)

Niras Peregas darbs aplūko veidus, kā sociālās sistēmas mijiedarbojas ar indivīda ietekmi. Viņas projektiem parasti ir dokumentāls pamats, bet tie pārvērš realitāti kvazi-teatrālos notikumos. Izmantojot sarežģītus montāžas paņēmienus un dažādas multimediju instalācijas, Peregas interese par sociālajām sistēmām veido unikālu un personisku perspektīvu. Galveno uzmanību savos darbos un ikdienā viņa pievērš „pārskatīšanai” un tā bieži balstās intensīvā ceļošanā un novērojumiem klātienē.

Perega, dzimusi Izraēlā, pavadīja 90. gadus Ņujorkā, kur ieguva bakalaura grādu tēlotājmākslā Cooper savienībā Ņujorkā, ASV. Pēc atgriešanās Izraēlā, viņa absolvēja maģistra programmu tēlotājmākslā Bezalel akadēmijā Jeruzalemē, un kopš tā laika strādā par pasniedzēju starptautiski. Peregas darbi ir izstādīti PS1 galerijā Ņujorkā, Hirshhorn muzejā, Smithsonian muzejā, DC, ASV, Berlīnes Mākslas universitātē, KW Berlīnē, ZKM Karlsrūē, Izraēlas mākslas muzejā Jeruzalemē, House Der Kunst Minhenē, Edith- Ruß- Haus für Medienkunst, Kusntalle Diseldorfā, Izraēlas muzejā un Telavivas mākslas muzejā un dažādos festivālos un galerijās, nesen viņa saņēma Nathan Gottesdiener fonda Izraēlas mākslas balvu.

Arturs Punte (LV) #

Bankas sveiciens dzimšanas dienā. (Ekrāna kopija, 2012)

Arturs Punte ir autors, redaktors, kurators, viens no tekstu grupas „Orbīta” dibinātājiem un dalībniekiem. Raksta un tulko dzeju krievu un latviešu valodā. A. Punte absolvējs M. Gorkija Maskavas literatūras institūtu. Ar dzejas performancēm piedalījies literatūras un mākslas projektos Rīgā, Viļņā, Berlīnē, Madridē, Dortmundē, Sanktpēterburgā un citur. Ir viens no dzejas video festivāla „Word in Motion” kuratoriem, bijis redaktors dzejas izlasei „Par mums”, almanaham „Orbīta”, D. Ranceva rakstu antoloģijai „Kinotācijas”, antoloģijai „Laikmetīgā krievu dzeja Latvijā 1985-2005” u.c. A. Puntes teksti publicēti izdevumos „Karogs”, „Satori”, „Daugava”, World Literature Today, „Sputnik”, u.c. A. Puntes darbi, tai skaitā kopā ar tekstu grupu „Orbīta” radītie, vienlīdz labi iekļaujas gan literatūras, gan vizuālās, audiovizuālās mākslas, dzīvo mākslu (performanču) kontekstā.

Reloading Images #

Reloading Images: Kaja Bekalama, (DE), Roberto Kavalīni (IT), Acins Feicabadi (IR), Karla Esperansa-Tommasīni (IT)

Nesaskaņu inscenējums. (Instalācija, 2012)

Reloading Images ir drīzāk pieeja nekā nemainīgs teorētisku jautājumu un problēmu saraksts. Katra „Reloading Images” projekta galvenais jautājums ir atšķirīgs un ir atkarīgs no noteiktiem apstākļiem, kuros tas atrodas. Mūsu iepriekšējie projekti pētīja komplicētu neapzinātu ietekmju tīmekli, kultūras parādības, migrēšanas veidus un subjektīvās stāstījuma konstrukcijas, uz kurām balstīta mūsdienu sabiedrība.

Kopš to uzsākšanas, „Relaoding Images” bija uzticēts veicināt kopējo jaudu starptautisku mākslinieku vidū, lai tie attīstītu sadarbības praksi atbalstošu sistēmu un mākslinieku iniciatīvas, kas koncentrētas uz apmaiņu, sadarbību un starpdisciplināriem pētījumiem.

Mūsu stratēģija attēlota, pirmkārt, caur pētījumiem un semināriem; mēs mēģinām atrast veidu, kā apvienot akadēmisko ar māksliniecisko, eksperimentālo un praktisko, intuitīvo un uz pētījumiem balstītos pārrunu veidus un izpausmes. Mēs radām īslaicīgas struktūras, kurās var uzsākt eksperimentus, pētīt formātus, valodas formas un no jauna piešķirt vizuālo komunikāciju.

Mēs esam agrāk organizējuši izstādes, radījuši performatīvas intervences, esam publicējuši grāmatas un īstenojuši seminārus. Pēdējā laikā esam sadarbojušies ar House of World Cultures Berlīnē, Eiropas Kultūras fonds, Prince Claus Fund  Amsterdamā un European Delegation Damaskā, Maraa Media Collective Bangalorā, ASEF Foundation un ArtsNetworkAsia Singapūrā.

Krišs Salmanis (LV) #

Garā diena. (Animācija, 4 min, 2012)

Darbs radīts HIAP, projekta „Paths Crossing” ietvaros.

Krišs Salmanis savos darbos mēdz izmantot animāciju, video, fotogrāfiju, objektus, arī savu ķermeni, kokus dabā un izstāžu telpā, utml. Tomēr ne izmantotie mediji, ne vienojošās tēmas, bet drīzāk paņēmieni ir tie, kas raksturo Kriša Salmaņa darbību. Latviski trūkst sinonīmu vārdiem „joks”, lai norādītu, ka K. Salmaņa darbos tas, kas varētu tikt uztverts kā joks, ironija vai humors, drīzāk ir prāta vingrinājums, intelektuāla darbība, asprātība kā „domas pagrieziens”.

Otru paņēmienu visveiksmīgāk noformulējis mākslinieks pats, izmantojot Vonnegūta terminu „sarežģītais veltīgums”. Kriša Salmaņa darbu tapšanas process bieži vien ir šķietami nevajadzīgi laikietilpīgs un darbietilpīgs – tāda paša izdomāta amatniecība, kas, pat ja paliek skatītāja nepamanīta, kļūst par būtisku darba sastāvdaļu, jo K.Salmaņa darbi šķiet kā domāšanas process un dzīves pavadīšanas veids.

K. Salmanis ir ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā (2003), studējis Ķelnes Mediju mākslas akadēmijā. Piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs kopš 1996. gada, viņa darbi ir iekļauti Latvijas un Igaunijas nacionālo muzeju kolekcijās. http://www.salmanis.com

Pilvi Takala (FI) #

Mācekle. (Instalācija, 2008)

Pivi Takala dzimusi 1981. gadā Helsinkos. Dzīvo un strādā Amsterdamā. Ieguvusi bakalaura grādu (2005) un maģistra grādu (2006) Mākslas akadēmijā Helsinkos.

Kopš 2006. gada rīko solo izstādes, 2011. gadā īstenoja izstādi „Flip Side” Kunsthalle Lisabonā un izstādi „Sidelines Sørlandets” Kristiansanas mākslas muzejā Norvēģijā. 2012. gadā viņa izstādīja „Broad Sense” Forum Box/Mediabox in Helsinkos, kā arī izstādi „Just when I thought I was out...they pull me back in” Kunsthalle Erfurtē Vācijā. Tajā pašā gadā viņai bija izstāde „Suggested Value” Künstlerhaus Brēmenē. Viņa saņēmusi vairākas balvas – 2011. gadā galveno balvu Prix de Rome Visual Arts, Štutgartes Film Winter Norman Prize par labāko īsfilmu, 2010. gadā Kettupäivät festivālā par labāko eksperimentālo filmu, 2007. gadā galveno balvu Tamperes Art Film Festival. (A.V.)

Ginta Tinte-Vasermane (LV/NL) #

Starp lietām. (Video instalācija, 2012)

Ginta Tinte Vasermane dzimusi Rīgā un dzīvo Amsterdamā, 2010. gadā ieguvusi bakalaura grādu mākslā Gerrit Rietveld akadēmijā un šobrīd studē maģistra programmā Nīderlandes Filmu un Televīzijas akadēmijā. Nesen īstenojusi soloizstādi Frankfurter Kunstverein un Nīderlandes Mediju mākslas institūts nominējis viņu Rene Coelho balvai.

Izmantojot kustīgus attēlus, filmu, instalāciju un performanci, viņas šī brīža darbi pēta cilvēka uzvedības un žestu kodus publiskās vietās, mūsu pašu radītus noteikumus un lomas, ķermeņu saistību ar telpu un dažādām struktūrām.

Gitte Villesena (DK) #

Man nebija citas izvēlas kā lēkt no vienas kaudzes uz otru, it kā nebūtu nekā starp tām. (Video, 2012)

Gittes Villesenas dokumentālās video un instalācijas var uztvert kā portretus to plašākajā nozīmē: tie pēta veidu, kā indivīds vai sociāla grupa piešķir formu savai dzīvei atkarībā no kultūrvides sniegtajām iespējām. Tomēr viņas darbos cilvēki neparādās ne kā varoņi, nedz arī kā apstākļu upuri. Tā vietā Villesena izgaismo, kā objekti un personības  tiek radītas  ikdienas žestu, ieradumu un rituālu mikro-politikā , spraigā attiecībā starp normu un novirzi. Tanī pat laikā viņa uzmanīgi izvairās no sociālas vispārināšanas, nostādot pašu dokumentēšanas praksi kā apmaiņu un satikšanos- kā īpašu sociālo mijiedarbību, kurā reprezentācijas veids vienmēr kļūst arī par apspriešanas objektu.

Julita Vojčika (PL) #

Idille, 3. augusts, 2004. (Akcija Ņižņijtagila/Krievija; DVD 3’55”)

Julita Vojčika iepazīstina ar savu mākslu ļoti privāti, un attiecīgi ļoti sievišķīgā izteiksmes veidā. No personiska skatu punkta viņa pievēršas sociālajiem nosacījumiem un standartiem, kurus pēcāk „iepazīst" un izmanto savos projektos. Tās bieži ir ļoti  ikdienišķas darbības, raksturīgas „provinciālai meitenei” - kā māksliniecei labpatīk sevi dēvēt. Tamborēšana, uzkopšana, mazdārziņa iekopšana vai ūdens urbumu ierīkošana publiskās vietās, putnu māju vai lidojošu pūķu gatavošana, ir grūti iedomājamas mākslas nodarbes, drīzāk ikdienišķas pieredzes, mazliet raksturīgas pagājušam laikmetam, tās lēnām slīgst aizmirstībā. Vienkāršās nodarbes iemanto dziļāku nozīmi tikai tad, kad tās tiek skatītas mākslas kontekstā, kas no vienas puses, palielina to vērtību, bet, no otras puses, atņem mākslai tās elitāro kvalitāti. Demonstrējot, kā māksla var  sarunāties ar realitāti no līdzvērtīgām pozīcijām.

Kristīne Želve (LV) #

Atstāstījums. (Akcija, video, 2012)

Kristīne Želve ir režisore, rakstniece, žurnāliste. Studējusi kino režiju Latvijas Kultūras akadēmijā Anša Epnera kursā. Autore dokumentālajām filmām "Fedja" (2012), "Sievas" (2008), "Blondie stāsti" (2003), "Es, epizode Cietums" (2004), u.c., kā arī urbānās kultūras pasākumam "Pur4cik 4ever" (2011). Kopš 2005. gada vada raidījumu "100g kultūras". 2011. gadā iznāca Kristīnes Želves pirmais stāstu krājums "Meitene, Kas Nogrieza Man Matus", iegūstot Latvijas Literatūras gada balvu nominācijā "Spilgtākā debija".

Aģentūra (BE) #

Asambleja. (Instalācija, 2012)

Aģentūra (Agency (Int.) ir nosaukums Briselē bāzētai iniciatīvai, ko 1992. gadā aizsāka Kobe Mateiss. „Aģentūra” veido nemitīgi papildināmu sarakstu ar lietām, kas neiekļaujas ontoloģiskajā nošķīrumā starp dabu un kultūru. Šis saraksts lielākoties ir balstīts tiesas procesos, strīdos un notikumos, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma jautājumiem (autortiesībām, patentiem, preču zīmēm, utt.…). Intelektuālā īpašuma jēdziens balstās fundamentālā pieņēmumā, ka pastāv nošķīrums starp dabu un kultūru, no kā izriet nošķīrumi starp izpausmēm un idejām, radīto un faktiem, subjektiem un objektiem, cilvēkiem un ne-cilvēkiem, oriģinalitāti un tradīciju, indivīdiem un kolektīviem, prātu un ķermeni, fiksāciju un procesiem, utt. Katra šī saraksta vienība rada šaubu momentus par šo nošķīrumu pamatotību. Aģentūra izvēlas lietas no šī saraksta un rīko dažādas asamblejas, kas tiek iekļautas izstāžu, performanču, publikāciju u.tml. ietvaros. Katra asambleja pievēršas cita jautājuma apcerei. Katrs jautājums topoloģiskā veidā pēta intelektuālā īpašuma aparāta radītās operatīvās sekas, lai veicinātu mākslas prakses ekoloģiju.  

Inga Brūvere (LV) #

A Rose. (Instalācija, 2012)

Inga Brūvere ir gleznotāja un izstāžu kuratore. Beigusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. 90. gados Brūveres glezniecību raksturoja minimālistiska, plastiska forma, ko 2000. gados nomainīja analītiska un konceptuāla pieeja. Variējot tādus glezniecības pamatelementus kā krāsa, to spektra attiecības, līnija, laukums, kas virknējas arvien jaunās kombinācijās, Inga Brūvere rada abstraktas, ornamentālas kompozīcijas, kas vienlaikus „izlasāmas” kā konceptuāls vēstījums.

Vizuālā informācija veido saspēli vai konfrontāciju ar verbālo vai jēdzienisko nozīmi, piemēram, kaleidoskops, spēļu klucīši vai vārds, kas pārtop tēlā ir kā ilustrācijas realitātes metaforai: formas, ko veido skaidras ģeometriskas konstrukcijas vienlaikus ir arī nenotverama ilūzija vai modelis, kas nākamā brīdī var izjukt un virknēties jaunās kombinācijās.

Izolde Cēsniece (LV) #

Lāčplēsis. Izlasi labu grāmatu vēlreiz! (Instalācija, 2012)

Izolde Cēsniece ir māksliniece un pedagoģe. Beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Kopš 90. gadiem veidojusi scenogrāfiju daudzām teātra izrādēm un māksliniecisko noformējumu Starptautiskajam Jaunā teātra festivālam “Homo Novus” , līdzdarbojusies grupā “LN Sieviešu līga”, kas aktualizēja feminisma jautājumus mākslā. Kopš 2000. gadiem arvien vairāk pievērsusies sociālas un politiskas ievirzes mākslai. Rakstījusi par mākslu kultūras periodikā un šobrīd ir pasniedz mākslu Rīgas Kultūru vidusskolā.

Izoldes Cēsnieces performances, instlācijas un vides objekti bieži ir veltīti gan aktuālām sociālpolitiskām reālijām un problemātikai, gan vispārīgai sadursmei starp iesakņojušamies tradīcijām un jaunām pārmaiņām. Māksliniece starp tām spēles veidā vai ironiskā dramaturģijā izspēlē konfliktu un risinājumu piedāvā stratēģijā „pastāvēs kas pārvērtīsies”.

Dāvids Cink-Ji (GE) #

La Cumbia. (Video instalācija, 1999/2000)

Dāvids Cinks-Ji ir dzimis Limā, Peru, studējis Minhenes Mākslas akadēmijā, Berlīnes Mākslas akadēmijā, Lotāra Baumgārtene meistardarbnīcā. Dzīvo un strādā Berlīnē, Vācijā. Dāvids Cinks-Ji emirēja uz Vāciju pusaudža gados un viņam piemīt “daudzslāņaina identitātes izpratne”, kura tad arī spēlē nozīmīgu lomu viņa darbos. Dāvida Cink-Ji mākslas darbos būtiska loma atvēlēta arī mūzikai, tā parasti ir kas vairāk kā vienkārši skaņu celiņš. Tā, piemēram, caur salsas mūziku Dāvids Cinks-Ji pamanās runāt par verdzību, kolonializāciju un Kubas izolāciju. Dāvdida Cinka-Ji darbi ir bijuši izstādīti NBK Berlīnē, Kunstverein Hamburg, Kuns Halle SanktGallen, Johann Koening galerijā Berlīnē un citur.

Dace Džeriņa (LV) #

Laimīgā zeme. (Video, 2008)

Dace Džeriņa ir māksliniece un teātra scenogrāfe, izstādēs piedalās kopš 1998. gada. Beigusi Liepājas lietišķās mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās Komunikācijas nodaļu.

Viņas darbi raksturojamu kā femīni (bet ne feministiski) lietu un procesu kārtības vērojumi, kuros integrēta gan trausla emocionalitāte, gan distancēta refleksija.

Viena no viņas darbu ievirzēm aicina mākslu baudīt un patērēt: procesualitāte, skatītāja iesaistīšana, saviesīguma un dzīvesprieka klātbūtne tajos aktualizē spēles un interaktivitātes elementus, kuri ļauj mākslu ne tikai vērot, bet arī lietot. Cits raksturīgs viņas darbu motīvs ir koncentrēšanās uz intravertu lietu uztveri caur pavisam konkrētiem fiziskiem stāvokļiem mākslinieces pašas ķermeniskajās reakcijās.

Nesenākajos Daces Džeriņas darbos – uztveres orientēšana uz sakārtotības, struktūras, secīguma vērojumu un veidošanu, ietverot tajā nedefinējamu, bet visaptverošu trausluma un nesatricināmības balansu.

Elīna Eihmane (LV) #

Vīrietis mežā. (Video, 2012)

Elīna Eihmane beigusi Baltijas Filmu un mediju skolu (maģistrs), un Latvijas Kultūras akadēmiju (bakalaurs) kino režijas specialitātē. Andreja Granta (2Annas) fotostudijas dalībniece. Elīnas Eihmanes foto darbiem bieži vien raksturīga „ziepju trauka estētika”, ikdienišķu notikumu fiksācija,  rotaļīgums, fotogrāfijas kanonu ignorēšana un apzināti naivums. Elīnas Eihmanes personālizstādes – „Siltā āda” (kopā ar Lailu Halilovu) (2007, LMC Ēdnīca), „Kristians” (2005, galerija Ag7), dalība izstādēs SURVIVAL KIT 2, SURVIVAL KIT1, „Medijs ir vēstījums?” (LMC, 2008), u.c. Elīna Eihmane ir vairāku īsfilmu autore: „Gūtenmorgens un trešā acs”, „Gūtenmorgens un laika mašīna”, „Želejkūka”, un citas.

Vladimirs Jakušonoks & Kristīne Liniņa (LV) #

Ubags. (Videoprojekcija)

Vladimirs Jakušonoks plašāk pazīstams kā viens no Bolderājas grupas iniciatoriem un aktīvistiem. Bolderājas grupa aktīvi iesaistās Bolderājas vides veidošanā un saglabāšanā – gan rīkojot mākslas akcijas, izstādes, ekskursijas, gan protestējot pret kaitējumu dabai un nesaprātīgiem pilsētas attīstības plāniem.

Kristīne Liniņa ieguvusi filologa izglītību, strādā kā kuratore Latvijas Nacionālās Bibliotēkas ekspozīciju  nodaļā.

Rasa Jansone (LV) #

Kaut kas jau paliek. (Instalācija, 2012)

Rasas Jansones darbi, lielākoties gleznas, ir konceptuāli. Konsekventā, mazliet robustā, oriģinālā rokrakstā gleznotā vidē, nereti kopā ar visādiem redīmeidiem un atrastiem objektiem, darbojasantropomorfas būtnes lielām acīm un bez mutēm. Darbu tēmas radušās, apcerot personisko pieredzi un saistot to ar sociāliem un vēsturiskiem kontekstiem. Mākslinieces daiļradē būtiska loma ir daiļliteratūrai, piemēram, personālizstāde "Atpakaļ skata spogulis" (2011, Nabaklab) radusies tiešā Gintera Grasa romāna "Lobot sīpolu" iespaidā. Rasas darbību mākslā raksturo izkopta domāšanas estētika. Autoram apjaušamo darbu saturu viņa mēdz izstāstīt vai uzrakstīt koptā, literāri pašvērtīgā tekstā, bet lielākoties darbiem un izstādēm paskaidrojoši teksti netiek pievienoti. Līdz ar to saziņa ar darbiem prasa laiku un iedziļināšanos, atalgojot ar negaidītiem priekiem, bēdām un pārdomām. Pēc līdzīgiem principiem māksliniecei veidojusi arī telpiskus objektus un instalācijas. Māksliniece savulaik teikusi: "Es vienmēr ļoti daudz domāju, ko vispār esmu tiesīga kādam rādīt, šīs šaubas mani vienmēr ir pavadījušas. Es nedomāju, ka tas ir kaut kas pats par sevi saprotams – labdien, es esmu tas un tas, pievērsiet man tagad uzmanību."

Rasa Jansone ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā (2002), pirms tam absolvējusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Tekstilmākslas nodaļu (1996). Kopš 2005. gada rīko personālizstādes un piedalās grupu izstādēs un projektos. Kaut ko par Rasas Jansones dzīvi un mākslu pastāsta personālizstāžu nosaukumi: "Sniegbaltītes slepenā dzīve" (2005), "Cilvēciņi" (2006), "Mammas cerības" (2007), "Atpakaļ skata spogulis" (2011).

www.rasajansone.com

Alnis Stakle (LV) #

Pat ne kaut kas. (Fotogrāfiju sērija, 2012).

Alnis Stakle talantīgi, mērķtiecīgi un neatlaidīgi darbojoties, apmēram piecpadsmit gadu laikā kļuvis par vienu no ietekmīgākajiem Latvijas vidējās paaudzes fotomāksliniekiem. Mākslinieks dzīvo un strādā Daugavpilī, kur veidojusies arī viņa akadēmiskā karjera. Daugavpils uztverama arī kā pašanalītisks resurss. Attēla uztveres un uzņemšanas tehnoloģiju mūsdienīgi aspekti un vēsturiski konteksti Aļņa Stakles darbos vedina piemērot vecas fototeorijas klišejas, proti, dalījumu spoguļos un logos. Visu – "lietas". 

Alnis Stakle ir ieguvis maģistra grādu vides izglītībā un aizstāvējis doktora disertāciju mediju pedagoģijā (2003, 2011, Daugavpils Universitāte), bet nenosauc nevienu personu vai institūciju, kas būtu minami kā skolotāji fotogrāfijā. Toties mākslinieks pats veiksmīgi darbojas ar fotogrāfiju saistītu jomu pedagoģijā, pasniegdams Rīgas Stradiņa Universitātē un ISSP skolā. Kopš 1998. gada Alnis Stakle piedalījies grupu izstādēs un rīkojis personālizstādes Latvijā un citur. Ieguvis Latvijas Gada balvu fotogrāfijā autorfotogrāfijas kategorijā (2006) un pirmo vietu Sony World Photography Awards arhitektūras fotogrāfijas kategorijā (2011). Stakles darbi publicēti "Shots" (UK/USA), "Eyemazing" (NL), "Foto Kvartāls" (LV), "Studija" (LV), "Photography Now" (DE), utt. Vadījis fotogrāfijas un vizuālās kultūras meistardarbnīcas Anglijā, Krievijā, Lietuvā, Slovākijā un Latvijā.

www.alnisstakle.com

Zane Veldre (LV) #

Krīzes punkts. (Grafikas, 2012)

Zane Veldre turpina glezniecības studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. Dalība izstādēs: „SEB stipendija glezniecībā”, „Slēptākie sapņi jeb tas, ko es vienmēr esmu vēlējies parādīt”, (Nabaklab), „Jaunie Latvijas glezniecībā II PILSĒTASBĒRNI.” (LNMM Arsenāls), „Process” (Laimīgās mākslas muzejs”.

Kārlis Vītols (LV) #

Čakra. (Instalācija, 2012)

Kārlis Vītols dzimis 1979. gadā. 2001. gadā ieguvis bakalaura grādu, absolvējot Grafikas nodaļu, un 2003. gadā – maģistra grādu, absolvējot Glezniecības nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstādēs piedalās kopš 1997. gada. Līdz šim ir sarīkojis piecas personālizstādes, kurās vērojama tendence glezniecībā skartās idejas paplašināt ar citiem medijiem- komisku vai ar animācijas filmām. Ar noturīgu interesi savos darbos pēta mītisko domāšanu un tās attīstību mūsdienās. Vairākkārt apbalvots par darbiem animācijā. Aizraujas ar muzicēšanu un spēlē mutes ermoņiku, iegūtās iemaņas pielieto arī savu filmu ieskaņošanā. Lieto segvārdu Kloijhi.

wooloo (DK) #

JAUNA DZĪVE HORBELEVĀ (Sociāla eksperimenta prezentācija, 2012)

wooloo ir dāņu mākslinieku apvienība, kuru 2002. gadā dibinājis Martins Rozengards un Sikstens Kai Nīlsens. wooloo rada sadarbībā balstītus sociālus eksperimentus.  Wooloo darbojas kā starpnieks, radot infrastruktūru un apstākļus, lai eksperiments notiktu. wooloo sevis izvēleto mediju sauc par „viesmīlību”. „Jaunas dzīves” projekti pēta jaunus veidus, kā dzīvot kopā. Tie vienlaikus ārskata ierastos dzīvesveidus, mijiedarbības veidus un apšauba tajos ieslēptās politikas un ekonomikas struktūras. Manifestai 8 wooloo radīja „Jaunas dzīves rezidenci” – nedēļu garu ne-vizuālu rezidenču programmu, kas veidoja sadarbību starp vietējiem neredzīgajiem iedzīvotājiem un māksliniekiem, kas uz to brīdi dzīvoja un strādāja pilnīgā tumsā.

Mārtiņš Zutis (LV) #

Bez nosaukuma. (Animācija, 2012)

Mārtiņš Zutis turpina studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas maģistrantūrā. Mārtiņa Zuša ilustrācijas, komiksi un animācijas paliek prātā ar neparastu tēlu pasauli un negaidītiem fantāzijas uzplaiksnījumiem; tiem raksturīgas vārdu spēles, nereti arī vizuālā valodā pārnestas eksaktas likumsakarības. Mārtiņa Zuša darbus regulāri publicē komiksu kultūras žurnāls „kuš!”, M.Zuša darbi bijuši redzami grupas izstādēs „Laika nav” (VKN, 2011), „ Eksplozīcija” (LMC, 2010), „Stādions” (LMA, 2008), u.c.

Kamilla Bernere (DK) #

Ja nu paparde tiešām uzzied. (Dārzs, 2012)

Kamilla Bernere ir beigusi Ainavu arhitektūras studijas un strādā gan mākslas, gan ainavu arhitektūras kontekstā. Viņas projekti pēta kutūras noteiktu dabas izpratni, nereti ierādot arī jaunus pilsētvides izmantošanas veidus. Vienā no nesenajiem projektiem, dēvētā „Melnās kastes dārzs” Kamilla Bernere ierīkoja dārzu neizmantotā zemes platībā Kopenhāgenas centrā, kas uzskatāms par pēdējo laiku strīdīgāko un dārgāko zemes platību pilsētā. Dārzs tika veidots no uz vietas atrastajiem augiem un materiāliem. Projekts iezīmēja gan pilsētā sastopamo augu daudzveidību, gan arī kartēja dažādās intereses, kas saduras konkrētajā vietā. Kamillas Berneres darbi personālizstādēs, grupu izstādēs un ar pilsētvidi saistītos projektus ir bijuši redzami Dānijā, Lilebritānijā, Vācijā, Zviedrijā, Slovākijā, Francijā un citur.

Trulā grupa (LV) #

Trulā grupa.

Projekts ar nosaukumu „Trulā grupa” tika mērķtiecīgi radīts 2010 gadā, lai izglītotu, pārsteigtu, apburtu klausītāju ar maģiskiem bītiem, sapņainu vokālu un brīnišķīgiem 80to gadu stilā ieturētiem sintīpopa elementiem. Grupas kodolu veido divi neparasti apdāvināti mūziķi – Stinger un Chinaman, kuri nekautrējas no eksperimentiem un ar lielāko prieku sadarbojas ar jaunajiem, pagaidām mazu atpazīstamību guvušajiem māksliniekiem, piemēram, twiterzvaigzni™ EleVele un ar pāris mazāk pazīstamiem producentiem. Lai gan pierasts, ka šāda mēroga zvaigznes neko vairāk par dziesmām ar tekstu „babe, babe” nerada, „Trulajai grupai” patīk grūtās tēmas – šķiru cīņa, kosmosa iekarošana, atdalīšanās, mīlestība un pieneņu piens.

Arturs Bērziņš (LV) #

bez nosaukuma (bez nozīmes). (Gleznu sērija, 2012)

Arturs Bērziņš dzīvo un strādā Olainē. Kādā esejā par saviem darbiem viņš saka:

„Tas ko redz vistuvākajā apkārtnē – to arī jāattēlo. Gaume ietekmē attēlu izvēli. Tāpat arī lietas vai vietas nozīme ietekmē tās attēlošanu. Man tuvākie redzamās pasaules aspekti ir tonalitāte, ģeometrija (telpa), realitāte. (..) Manā gadījumā galvenais emocionālais kairinājums nāk no dabas – no vides, kurā dzīvoju. Savukārt, galvenais intelektuālais kairinājums nāk no cilvēka rīcības ar dabu.” Artura Bērziņa ainavām, dabas „momentiem”, kultūras studijām (indivīds, tehnoloģija, organizācija) raksturīgi nelieli formāti - gan tāpēc, ka tie „piedāvā lielāku distanci”, gan tāpēc, ka „dzīvojam laikā, kad dabas resursi samazinās, bet pieprasījums pēc tiem aug. Šādā situācijā nav attaisnojama dārga māksla. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ mani darbi ir mazi un arī to izmaksas ir iespējami mazas. Daudzi gatavie darbi tiek dzēsti un to pamatnes izmantotas atkārtoti. Tāpat darbi, kas ilgstoši netiek pabeigti tiek sazāģēti, virsmas nokasītas un izmantotas atkārtoti.”

Arturs Bērziņš ieguvis izglītību Latvijas Mākslas akadēmijā. Personālizstādes: "prāta darbi"  Tukuma mākslas muzejā un Olaines vēstures un mākslas muzejā (2012), „skaņu darbi” Nabaklab izstāžu zālē (2011), „bez nosaukuma (tautiskais romantisms)” Rīgas mākslas telpā, Liepājā, Līvānos, Aizputē (2009);  „nomalība” SIA Ekodienests telpās (2008), u.c.  Dalība grupu izstādēs "Viņš nemeklē patiesību, viņš grib iespaidot?" (2012),  „Nieze” (2007), „Candy Bomber” (2008), „Survival Kit - 3” (2011) u

Krists Pudzens (LV) #

Iekšdedzes Dzinējs. (Objekts, 2012)

Krists Pudzens beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Interesējoties par interaktīvās un elektroniskās mākslas lauku, savos darbos pievēršanas tēlniecībai un trīsdimensiju formu konceptuālajai valodai, izmantojot dažādu māksliniecisko un industriālo tehniku kombinācijas. K.Pudzens piedalījies mākslas un tehnoloģiju festivālos Amber (2008,2009 Turcija), PixelACHE2010 (Somija).

Andris Eglītis (LV) #

Darbi no cikla Almost Perfect. (Gleznas, 2012)

Andris Eglītis ir gleznotājs, kura darbi arvien biežāk izplešas arī līdz trīsdimensionāliem mākslas objektiem. Beidzis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, kur strādā par pedagogu; studējis pēcakadēmisko studiju programmā HISK Ģentē, Beļģijā. Kopš 2005. gada sarīkojis astoņas personālizstādes, kas teju katra novērtēta kā nozīmīgs notikums aktuālajā mākslas dzīvē, piedalījies daudzās grupu izstādēs.

Andra Eglīša darbu izejas punkts vienmēr bijusi realitāte, mākslā pārcelta caur klasiskiem žanriem – portretiem, klusajām dabām, ainavām. Tomēr gandrīz katrā no darbu cikliem mākslinieks izmanto atšķirīgu metodi vai tehniku, sākotnēji – fotoreālistisku un neoakadēmisku formu, pēdējos gados tā ir zemes materiālu izmantošana un ne tikai iluzora, bet arī fiziska, trīsdeminsionāla „lietu dzīve”, caur kuru viņš, paša vārdiem, „mēģina saprast neapjēdzamo – samērot sevi, mazo cilvēku, ar visu pārējo pasauli – sabiedrību, vēsturi, kosmosu”.

Atis Jākobsons (LV) #

Atis Jākobsons un Kate Krolle. Patiesība ir vienkārša. (Video instalācija, 2012)

Atis Jākobsons ieguvis maģistra grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā. Šobrīd dzīvo un strādā Berlīnē. „Savos darbos es īpašu uzmanību pievēršu nejaušības, zemapziņas un sapņu lomai mākslinieciskās jaunrades procesā. Mani interesē ne tikai ar redzi uztveramais. Es runāju par lietu būtību, ko reizēm ir grūti uztvert tikai ar saprāta palīdzību, tādējādi attiecīgos jaunrades brīžos šī uztvere transformējas, iegūstot tīri intuitīvu veidolu. Dažkārt savos gleznās apkārtējo realitāti noārdu pilnībā, ļaujot atklāties tam, kas ir aiz tās, tam ko mēs neredzam, bet varam tikai sajust, vai nojaust tā eksistenci. Savukārt citreiz mani pārņem neizsakāma vēlme pastāstīt kaut ko bezgala vienkāršu un pašsaprotamu. Jo nav nekā absolūta, viennozīmīga un neapstrīdama, viss ir pakļauts nejaušībai, notikumu virzība ir neparedzama. Tieši šī maģiskā dūmaka, kas ieskauj cilvēka emocijas un viņa likteni, ir tas, ko vēlos parādīt savos darbos.“

Kate Krolle (LV) #

Atis Jākobsons un Kate Krolle. Patiesība ir vienkārša. (Video instalācija, 2012)

Kate Krolle šobrīd dzīvo un strādā Parīzē. Maģistra grādu ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā, studiju laikā gadu pavadot Strasbūras mākslas akadēmijā Kates Krolles darbi nereti atgādina vizuālas poēmas, to noskaņas visbiežāk atbalso cilvēka dabas nepieņemto, skumjo, citādo, arī šausminoši pusi. Kate Krolle saviem darbiem izmanto dažādus medijus – grafika, objekti, instalācijas, video. 2010. gadā kopā ar režisoru Valteru Sīlu radījusi izrādi „Hipnotizē mani”, kopīgi radot saturu, dialogus, telpas iekārtojumu, kā arī kļūstot par vienu no izrādes aktieriem. Dalība izstādēs – Speed of darkness (Turku, KUMU, Igaunija, 2012), SURVIVALKIT 3, Es mirstu (esmu dzīvs) (VEF, 2010), Track Changes (GfZK, Leipciga, 2010), Metabolsims, (LNMM, 2010).  Māksliniece īsfilmām Gutenmorgens un Jāņu diena (Elīnas Eihmanes režija), „Ģimenes portrets” (Lauras Zemvaldes režija). 2011.g.

Haime Pitarčs (ES) #

Bez nosaukuma. (Objekti, 2012)

Haims Pitarhs izmanto dažādus medijus – skulptūru, zīmējumu, video, performani. Bieži vien izmantojot pieticīgus ikdienas priekšmetus – ģitāru, krēslu, mājsaimniecības vai patēriņa prduktus, mākslinieks pielieto izdomas bagātas un asprātīgas pārvietošanas un re-kontekstualizācijas stratēģijas, vizuālu apspēlēšanu, noārdot priekšmetu ikdienišķās nozimes un pielietojumus, radot to,ko The Village Voice, rakstot par Pitarha 2006. gada personāllizstādi,  sauc par „izsmalcinātiem kalambūriem”.

[Foto: Marc Ballo and Monica Cortés]

Klāvs Upacieris (LV) #

Nepārtraukta izvēle. (Instalācija, 2012)

Klāvs Upaciers absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Savos darbos viņš šķietami apzināti pieturas pie vienkāršības, mūsdienīgām naivisma formām, sekojot pārliecībai, ka tradicionālajā zīmēšanā ar roku ir vēl daudz neatklātā. K. Upacieris savu darbu tematiku raksturo  kā „tepat ieraudzīto un atklāto”, tajā pašā laikā izvairoties no skaidri nolasāmu tēlu atainošanas, uzskatot, ka tam labāk  piemēroti  vārdi. Klāvs Upacieris piedalijies arī SURVIVAL KIT 3, kopā ar Brigitu Zelču radot interaktīvu zīmēšanas instalāciju, kurā apmeklētāji tika aicināti ar bērnībā ierastu metodi iegūt krāsainas monētu kopijas un no tām veidot Latvijas ainavu. Klāva Upaciera darbi bijuši izstādīti arī Vizuālās komunikācijas nodaļas izstādē „Laika nav”, „Stādions”, arī studentu protesta izstādē „Kultūrbloks” VEFtelpās, kā arī izstādē „Skarba māksla – skarbiem  vīriešiem”  Brasas cietumā.

Ilze Vanaga (LV) #

KATRĪNA. (Fotogrāfija (festivāla avīzes 2. un 3. vāks), 2012)

Ilzes Vanagas radošais rokrasts veidojies savrup no Latvijas ierastajām (kaut neakdēmiskajām) skolām. Beigusi Mākslas zinātnes nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā, I.Vanaga vairākus gadus dzīvo Londonā, asistējot atīztiem modes fotogrāfiem. Paralēli aizsākās darbs pie personīgiem fotoprojektiem, vai drīzāk – personīgiem projektiem, kurā fotogrāfija ir bijis uzticams līdzdalībnieks. Tā piemēram, sērija “Bērnība ir kā pielādēts ierocis” ir liecinieks Ilzes Vanagas “ceļojumam savā pagātnē” caur Katrīnu – brāļa meitu pirmspubertātes vecumā. Līdz ar pēdējo fotoprojektu “Katrīna”, šķiet, mainās Ilzes Vanagas attiecības ar fotogrāfiju kā mediju: “Es vairs nejūtos komfortabli sevi dēvējot par fotogrāfi. Liekas nevietā ielikt dzīvi rāmjos, turklāt rāmjos, ka kaut kādu iemeslu dēļ man šķiet ļoti šauri.”

Ilzes Vanagas fotogrāfijas ir biušas skatāmas Londonas galerijas „Host Gallery” izstādē „Foto8 Summershow” 2010. gadā, izstādē „All Photographers Now!” Ņujorkas fotofestivāla ietvaros 2009. gadā, Totaldobžes mākslas centra izstādēs „Brīnišķīgais ceļojums”, 2010. gadā, „Es mirstu – es dzīvoju” (2011). I. Vanga radījusi fotogrāfijas Ketas Gūmanes un Mārtiņa Grauda īsfilmai “Lust Lust”, kopā ar modes dizaineri Ketu Gūtmani veidojusi viņa kolekciju fotomateriālus. Galerijā “AG7” 2007. gadā – I.Vanagas personālizstāde “Dažādas pasaules”, 2012. gadā “Katrīna” projekta “Borderlines’’ ietvaros tiks izstādīta Turcijā, Portugālē, Islandē un Latvijā.

Iliana Veinberga & Ainārs Kamoliņš (LV) #

Lēnā revolūcija. (2012)

Iliana Veinberga ir mākslas vēsturniece, kuratore un kritiķe. Ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra grādu mākslas vēsturē, šobrīd turpina studijas doktorantūrā. Veinbergas akadēmiskās intereses iekļauj 20. gadsimta dizaina vēsturi un rūpnieciski ražotus objektus no padomju laikiem. Viņa ir piedalījusies izpētes projektos, tai skaitā „Padomju laika netradicionālā mantojuma dokumentēšana un saglabāšana Laikmetīgās mākslas muzejam”, ko realizēja Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (2010). 2011. gadā bija viena no izstādes „Modernizācija. Baltijas māksla, arhitektūra un dizains 1960- 1970” kuratorēm Nacionālajā Mākslas galerijā, Viļņā, Lietuvā. Līdztekus akadēmiskai darbībai Iliana Veinberga kūrē laikmetīgās mākslas izstādes un piedalās ar mākslu saistītos projektos.

Ainārs Kamoliņš ieguvis Lavijas Universitātes maģistra grādu filozofijā. Pasniedz filozofiju vidusskolās un universitātēs. A.Kamoliņa akadēmisko interešu lokā ir agrīno mūsdienu filosofu idejas. A. Kamoliņš regulāri piedalās vietēja un starptautiska mēroga konferencēs,  viņi raksti publicēti konferenču rakstu krājumos un publicistikā. 2008. gadā piedalījies bio-mākslas seminārā, kopš tā brīža turpinot interesēties par filosofijas teorijas un bioloģijas attiecībām.