Mākslinieki 2013

Ane Hjort Guttu (NO) #

Brīvība pieprasa brīvus cilvēkus (dok. filma, 32 min, 2011)

Filma stāsta par astoņgadīgu zēnu Oslo pamatskolā Norvēģijā. Intervējot un filmējot stundās, filmā vērots konflikts starp zēna spēcīgajām ilgām pēc brīvības un piedalīšanās, un strukturāliem nosacījumiem, ko izvirza skola.

„Brīvība pieprasa brīvus cilvēkus“ uzdod jautājumu par kritiskās domāšanas apstākļiem izglītības iestādēs un, plašākā nozīmē, sabiedrībā. Filma bija galvenais darbs apjomīgajā izstādē „Mācīties dzīvei”, kas notika Henie Onstad mākslas centrā Norvēģijā, un tā rādīta izstādēs un festivālos visā pasaulē.

Anete Vanaga (LV) #

Gourmands (instalācija, performance, 2013)

„Atgadījums patiešām bija neticams, tomēr tas visus pārliecināja, jo pēc būtības, tā arī bija noticis. Patiess bija Emmas Cuncas balss tonis, patiess bija kauns, patiess viņas naids. Patiesa bija arī pārciestā vardarbība. Īstenībai neatbilda vienīgi apstākļi, laiks, un viens vai divi personu vārdi.” Horhe Luiss Borhess

Instalācijā izmantotā mākslas forma nerada tiešus emocionālos noteikumus, bet piedāvā skatītājiem pieredzēt notiekošo veidā, kas, iespējams, ir saprotams tikai katram pašam.

Norādot uz valdošo nenoteiktību interpretācijas iespējās, tiek izcelti manipulācijas un varas instrumenti, ko pielieto, lai radītu viena veida uztveri vai domāšanu. Laika, telpas, iztēles absurds un realitāte.

Performance ik pēc 10 -15 min

5. septembrī 20.00 – 21.00

6., 11., 12., 13. septembrī 17.30 – 20.00

7., 8., 14., 15. septembrī 17.30 – 19.00

Anda Lāce (LV) #

Mehdi ir bāka (instalācija, 2013)

Ienaidnieku dejas lielkoncerts. Visi ir sapulcējušies – Anglija pretī Īrijai, Indija pretī Pakistānai, Izraēla pretī Irānai, Ziemeļkoreja pretī Amerikai, tutsi pretī hutu, šiīti pretī sunnītiem, šķībie pretī taisnajiem, sievas pretī mīļākajām, suņi pretī kaķiem. Viņi sastājas apļos un spēkojas, griezdami Headspins, Backspins, Handglides un Windmills, muguras, galvas, rokas virpuļo, kājas griežas kā vējdzirnavas. Tās ir sacensības, kuras iedvesmojuši notikumi, kas aizsākās septiņdesmitajos Dienvidbronksā, kad naidīgas ielu bandas savas asiņainās cīņas uz brīdi aizstāja, lai piedalītos breika dejas batlos. Uzvarētājam tiek cieņa, un zaudētājs vairs neiejaucas tā teritorijā.

Mehdi es satiku pie bākas 2012. gada februārī Kasablankā, Marokā. Viņš vēršas pret savu valsti, viņš tai neesot vajadzīgs. Gaišās bikses zib bākas pakājē. Mehdi pats ir bāka, riņķo kā bākuguns, signalizējot tālu. Viņa „atspīdumu“ Sandi nejauši iepazinu Latvijā, Vecpiebalgā, tā paša gada rudenī. Kopā viņi veido manu nerimstošo cīnītāju.

Ernests Kļaviņš (LV) #

Balets par kukaini (video, objekti, 2013)

Cilvēki inficē viens otru ar dažādiem uzskatiem (reliģiskiem, ekonomiskiem, sazvērestības teorijām, māņticībām, priekšstatiem par dažādām vērtībām utt). Šo ideju ietekme var krasi atšķirties un mainīties laika gaitā (piemēram, domai, ka dārgakmeņi ir vērtīgi, šobrīd piekrīt vairākums, bet teorijai, ka pār zemi slepeni valda ķirzakcilvēki, pagaidām ir samērā maz atbalstītāju).

Procedurāls video, kas veidojas nejaušu faktoru iespaidā, kā arī telpā izvietotie objekti ironiskā lakonismā rosina pārdomas par neskaitāmajām sakritībām, kas bieži veido cilvēka dzīves saturu.

(E.K.)

Eva Vēvere (LV) #

Boring Revolution (instalācija, intervences 2013; Poētiskais robotisms XII)

Vai, nomainot krāsu, ir iespējams veikt revolūciju? Vai mākslinieks ir strādnieks? Kurš ir ieguvējs no revolūcijas? Vai tai ir paliekošas sekas? Vai mākslinieka darbs ietekmē sabiedriskos procesus? Vai revolūcija ir tikai konstrukts? Survival Kit 5 sastopamais mākslinieks-strādnieks-revolucionārs uz šiem jautājumiem atbild praktiski un metodiski 10 dienu garumā.

Štābs: vienas dienas residence (instalācija, 2013; Poētiskais robotisms XIII)

2013. gada vasarā uz konspiratīvu štābu Siguldas pils un muižas kompleksā secīgi ierodas 13 rezidenti (Santa Rēmere, Platons Buravickis, Krišjānis Zeļgis, Liena Bondare, Aija Zariņa, Inga Brūvere, Valdis Jansons, Daiga Krūze, Gunta Riekstiņa, Kaspars Lielgalvis, Linda Sīle, Juhanna Heste (SE) u.c.), kuri tur pavada katrs vienu dienu un nesatiekas. Štābs nodrošina speciāli konfigurētu vidi paātrinātai refleksijai par lēno revolūciju.

Rezidences nolūks ir sniegt iespēju nonākt pie konkrēta plāna pārmaiņu realizēšanai, un, sēžot ērtā klubkrēslā un malkojot tēju no revolucionāra tasītes, apzināties tos soļus, kurus ir nepieciešams spert vispirms.

Artefakti un štāba liecības, revolūcijas shēmas, attēli vai dziesmas, ko piefiksējuši rezidenti, aplūkojami Survival Kit 5.

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Siguldas novada domi.

(L.P., E.V.)

Francisco Camacho (CO/NL) #

Grupu laulību iniciatīva (izpētes projekta dokumentācija, 2009-2013)

„Ja cilvēki piedzimtu brīvi, tad tik ilgi, kamēr tie paliktu brīvi, viņiem nebūtu labā un ļaunā jēdzienu.”

Baruhs Spinoza, Ētika

 

Gabriel Lester (NL) #

Mūzika sacelšanās ainām un kaujām (video, 2012 (Ēģipte), performance)

Sadarbībā ar Ņujorkas Publisko bibliotēku un Linkolna centru tika izpētīti mēmā kino partitūru un pavadošo skaņdarbu arhīvi. Tas tika darīts nolūkā atrast un ierakstīt skaņu celiņus, ko varētu uzskatīt par tīri vizuālām kompozīcijām. Kompozīcijas ar tādiem nosaukumiem kā „Mūzika sacelšanās ainām un kaujām” norāda, ka skaņdarbs patiesībā rakstīts tieši noteiktām (iespējamām) ainām filmās, ne tikai vienai konkrētai filmai. No šī viedokļa izvēlētie skaņdarbi savā ziņā var tikt uzskatīti par tādiem kā teatrāliem rekvizītiem; elementiem vai instrumentiem, lai konstruētu dramatisku stāstījumu.

Sešpadsmit skaņdarbi, komponēti starp 1899. un 1929. gadu, tika ierakstīti diskā ar nosaukumu „Mūzika sacelšanās ainām un kaujām” (spēlēja un ierakstīja Adoniss Gonzaless, diriģēja Gabriels Lesters). Sākotnēji ieraksti tika veikti bez nolūka tos publicēt vai izplatīt. Tomēr, tā kā mēmā kino muzikālā pavadījuma izlase – un, faktiski, visa īpaši mēmajām filmām komponētās mūzikas joma – šķiet zudusi, atmesta kā nederīga vai aizmirsta, disks kļuvis par retu mēģinājumu dokumentēt daļu no ļoti bagātajām un radošajām muzikālajām (un vizuālajām) divdesmitā gadsimta kompozīcijām.

Gundega Evelone (LV) #

Cūkas Komunistes (komikss, objekti, 2013)

Tumšā, tumšā meža biezoknī, no granīta ļeņinu atliekām sakrautā štābiņā perinās divas dusmīgas Cūkas. Viņas rūpīgi plāno, kā paveikt gadsimta pārdrošāko akciju – Vispasaules revolūciju, lai beidzot dāvātu cilvēcei laimīgo komunismu.

Tad pienāk izšķirošā stunda (jo kapitālisms ir pietiekami sapuvis), un Cūkas dodas tālajā ceļā austrumu virzienā...

„Cūkas Komunistes” ir raibs piedzīvojumu stāsts, kurā sajaucas gan totalitārā laika bieži skanējušie saukļi par komunisma ideāliem, gan mūsdienu action filmu paņēmieni. Drošsirdīgās Cūkas, apsēstas ar savu ideju, nemaz nemana, ka neviens vairs sen nenēsā sarkanos kaklautus, bet par darba ļaužu uzvaru tiek vien smīnēts. Viņas, izmantojot partizānu kaujas paņēmienus un pat revolucionāro okultismu, ir gatavas dāvāt kolektīvo laimi ikvienam, pat ja kolektīvs nemaz to nevēlas.

Ikvienam ir iespēja atbalstīt Cūku Komunistu centienus, saņemot bezmaksas samizdata komiksu un mentāli kļūstot par vienu no lielās Revolūcijas biedriem! (G.E.)

Harun Farocki (DE) #

Strādnieki pamet rūpnīcu (filma, 36 min, 1995)

„Strādnieki pamet rūpnīcu" – tāds ir pirmās publiski izrādītās kinofilmas nosaukums. Joprojām saglabājies kadrs 45 sekunžu garumā rāda brāļu Luisa un Augustīna Limjēru Lionas foto preču fabrikas strādniekus, kuri ciešā pūlī steidzas laukā pa rūpnīcas ēnainajiem vārtiem pēcpusdienas saules gaismā.

Bet kurp viņi dosies tālāk? Šis jautājums ir nodarbinājis nu jau vairākas kino dokumentālistu paaudzes. Galvenokārt tādēļ, ka laukums rūpnīcas vārtu priekšā vienmēr bijis sociālo konfliktu norises vieta. Šī 45 sekunžu epizode ir kļuvusi par narratīvā paņēmiena ikonu kino vēsturē.

Haruns Farockis pievēršas šim sižetam kino vēstures kontekstā. Rezultāts ir fascinējoša kinematogrāfiska analīze, īstenota ar paša kinematogrāfa paņēmieniem, kas sniedzas no Čaplina „Modernajiem laikiem” līdz Frica Langa „Metropolei” un Pjēra Paolo Pazolini „Accatone!”. Farocka filma rāda, ka brāļu Limjēru sižetā jau iezīmējas paredzamo sociālo pārmaiņu dīglis – iespējamā šādas rūpnieciskā darba formas izzušana.

Ieva Kaula (LV) #

Ceļš uz nekurieni (video instalācija, 2013)

Divi video, kuros mijas Latgales ainavas no podnieka Evalda Vasilevska darbnīcas ar fragmentiem no tādām filmām kā „Surplus: Terorized into Being Consumer” (2003) un „The Bothersome Man” (2006).

Apzinoties lēno, rimto vai tieši pretēji – ātro un moderno dzīvi, katram pašam tik vien kā jāizlemj, kurā pusē dzīvot tālāk.

(I.K.)

Ilya Budraitskis (RU) #

(„Learning Film Group”)

Grenelas vienošanās (video, 22.25 min, 2009)

2009. gadā mākslas kritiķis, rakstnieks un antropologs Deivids Rifs pievienojās „Learning Film Group” komandai, kurā tobrīd darbojās Jevgeņijs Fiks, Nikolajs Oļeiņikovs un Iļja Budraitskis, lai veidotu jaunu video par kādu 1968. gada epizodi – tā saukto Grenelas vienošanos. Pēc tam, kad studentu demonstrācijas un masīvi streiki bija sašūpojuši Franciju un pārējo Eiropu 1968. gada maijā, Francijas Komunistiskās partijas vadība un tai pietuvinātās Ģenerālās Darbaspēka konfederācijas arodbiedrības atrada kompromisu ar valdību. Aktīvistu un mākslinieku apvienība „Learning Film Group” pēta šo vēsturisko notikumu kopā ar grupu restorāna strādnieku no tirdzniecības centra Maskavā.

Ingrīda Pičukāne (LV) #

Grafisko kodu lauka pētījums Latvijas urbānajā vidē, izmantojot vēsturisko perspektīvu, kompozicionālo analīzi un dzimtes studijas. Fakti un iespējamie risinājumi situācijas uzlabošanai (pētījums, 2013)

Cilvēce visos laikmetos ir mēģinājusi veicināt auglību un iegūt Dievu žēlastību ar grafisko un telpisko zīmju (totēmu) palīdzību. Matriahāta laikmetā tā bija sieviete ar lielām krūtīm un bērnu radīšanai piemērotiem platiem gurniem, patriarhāta laikos – falliskie simboli, kas attēloja erektētu locekli un palīdzēja gan auglības veicināšanai cilvēku vidū, gan ražas palielināšanai un ganāmpulku vairošanai. Mūsdienās notiek līdzīgs process: urbānajā vidē tiek veidoti grafiti jeb grafiski attēli – zīmes, kas liecina par cilvēku prātos dominējošajiem spēka simboliem. Priekšizpēte liecina, ka Latvijā ir ļoti spēcīgi izteikts fallisko attēlu pārsvars pār sieviešu auglības simbolu (krūšu vai sievišķo dzimumorgānu) attēlojumiem, kas tikpat kā nav sastopami un liecina par valdošo patriarhālo noskaņojumu mūsdienu Latvijā.

Pētījums veikts trīs kārtās – vispirms notikusi lauka izpēte, tad rezultātu apkopošana un publicēšana, bet Survival Kit 5 ietvaros notiks (7. septembrī) lekcija, kurā tiks analizēta esošā situācija un piedāvāti risinājumi tās uzlabošanai.

(I.P.)

Ivar Veermae (EE) #

Iesildīšanās (video, 2.24 min, 2010)

Šo video esmu uzfilmējis 1. maijā Berlīnē. Darbā parādīti antifašistiski noskaņoti jaunieši, kas plāno iejaukties neonacistu demonstrācijā, nezinot, kurā vietā tā notiks. Esmu centies parādīt, ka antifašistisko kustību pamatā veido jauni cilvēki, kas vienkārši vēlas kaut ko darīt, un tam nav skaidru politisku nolūku. No citas puses to var uzskatīt par īslaicīgu izraušanos no pārmērīgi individualizētās un normalizētās mūsdienu kapitālisma ikdienas.

(I.V.)

Sarkanās Brālības Rīgas nodaļas biedrs Nr. 2111 (LV) #

Sarkanā Brālība (monumentāls gleznojums, 2013)

Mēs neesam mākslinieku grupa, un mākslas priekšmetu izgatavošana neietilpst mūsu darbības programmā. Mākslas priekšmets savā būtībā ir kaut kas, kam nav nekādas funkcijas. Tā ir tāda intelektuāla spēlīte bez plašākām sekām, bet mēs nevēlamies izniekot enerģiju, nodarbojoties ar bezmērķīgu spēlēšanos.

Izmantojot radušos iespēju sasniegt plašākas tautas masas, mēs vēlamies izplatīt kādu ziņojumu. Tie, kam acis ir vaļā, sapratīs.

(S.B.)

Johanna Billing (SE) #

Projekts revolūcijai (video, 3,14 min cilpā, 2000)

No kopētāja nāk ārā kaudze baltu papīru, kamēr bariņš studentu klusi pulcējas klases telpā, vērodami viens otru, gaidot kādu rīcību un izvairoties no acu kontakta.

Billingas darbs veidots, atsaucoties uz Antonioni filmas „Zabriskie Point” (1969) pirmo ainu, kurā redzama revolucionāra studentu diskusija universitātē un aicinājums ķerties pie ieročiem. Iedvesmojusies no vārda „revolūcija” latīniskās izcelsmes – „revolutio”, kas nozīmē „apgriezties” vai „braukt atpakaļ”, Billinga izmanto cilpas formātu, ievietojot filmu vēsturiskā laikā, taču vienlaikus saglabājot to pastāvīgā, šobrīd notiekošā tagadnē. Māksliniece aktualizē sajūtu par „iesprūšanu” noteiktā ciklā, nespēju izlauzties no sena, nostalģiska priekšstata par to, kā vajadzētu sākties revolucionārām darbībām.

Telpa ir pilna spriedzes, satraukuma un pamatā enerģisku, taču intravertu darbību. Filmu var uztvert kā katalizatoru, kas netieši norāda, ka patiesa diskusija varbūt vairs neizmanto pārbaudītus formātus, bet gan ir citas struktūras vai sistēmas meklējumos.

Kanslibyrån (John Huntington & Per-Arne Sträng) (SE) #

Darbību arhīvs (publisku performanču foto dokumentācija 2008-2013)

Projekts uzsākts 2007. gada novembrī un ietver 310 ikdienas dzīves darbības. Strādājot ar šo arhīvu, „Kanslibyran" īsteno dažādas intervences, kas uzdod jautājumus par normālu uzvedību.

Mākslinieki uztver normalitātes jēdzienu kā cietumu. Tas tur nebrīvē ikvienu un funkcionē kā efektīvs kontroles mehānisms, kas novērtē mūsu spēju būt produktīviem un nosaka, vai spējam pienācīgi dzīvot sabiedrībā. Pārkāpjot normalitātes robežas, atmaskojot racionalitāti un paklausību, „Kanslibyran" aicina atzīt, ka visām darbībām ir nozīme un ikvienai situācijai piemīt gan kritikas, gan apvērsuma potenciāls.

Esot iracionāliem, neloģiskiem vai rīkojoties pēkšņas kaprīzes vai impulsa iespaidā, rodas nenoteiktība, kas ļauj rasties jaunām domām un idejām. Katra biroja darbība ir smalki un uzmanīgi plānota, izpildīta un dokumentēta ar mērķi veidot bezgalīgu kolekciju.

Kate Krolle (LV) #

Gourmands (instalācija, performance, 2013)

„Atgadījums patiešām bija neticams, tomēr tas visus pārliecināja, jo pēc būtības, tā arī bija noticis. Patiess bija Emmas Cuncas balss tonis, patiess bija kauns, patiess viņas naids. Patiesa bija arī pārciestā vardarbība. Īstenībai neatbilda vienīgi apstākļi, laiks, un viens vai divi personu vārdi.” Horhe Luiss Borhess

Instalācijā izmantotā mākslas forma nerada tiešus emocionālos noteikumus, bet piedāvā skatītājiem pieredzēt notiekošo veidā, kas, iespējams, ir saprotams tikai katram pašam.

Norādot uz valdošo nenoteiktību interpretācijas iespējās, tiek izcelti manipulācijas un varas instrumenti, ko pielieto, lai radītu viena veida uztveri vai domāšanu. Laika, telpas, iztēles absurds un realitāte.

Performance ik pēc 10 -15 min

5. septembrī 20.00 – 21.00

6., 11., 12., 13. septembrī 17.30 – 20.00

7., 8., 14., 15. septembrī 17.30 – 19.00

Kārlis Vītols (LV) #

Kults (objekti, 2013)

Komentārs par Latvijas lokālo situāciju, kurā divas radikāli atšķirīgas pasaules uzskatu pozīcijas spiestas pastāvēt līdzās viena otrai.

Viena – proMaskaviski orientētā cilvēku grupa, kuri Latviju labprāt uztvertu kā Krievijas teritoriju un kuri joprojām uztur dzīvu mitoloģizētu priekšštatu par PSRS.

Otra – kas izmisīgi “aizstāv” savu dzimteni no Okupantiem. Ar masu mediju palīdzību abas grupas ir pakļautas masīvai ideoloģijas manipulācijai.

Vieglāk savās likstās vainot kādu abstraktu ārēju spēku, nevis meklēt problēmas sakni sevī. Rodas iespaids, ka abu pušu valdošās kliķes labi apzinās seno teicienu: „Skaldi un valdi!”

(K.V.)

Klāvs Upaciers (LV) #

Pieredzes izolācija (instalācija, 2013)

Cilvēka lielākais prieks un lāsts vienlaikus ir spēja apzināties sevi kā individuālu būtni.

Es priecājos, ka neesmu tāds, kā tie tur idioti. Un tai pat laikā skumstu, jo tie idioti mani nesaprot.

(K.U.)

Krišs Salmanis (LV) #

100 klusās dabas (animācija, 2013)

Kad iestāsies apnikums un šķitīs, ka nemitīgi atkārtojas viens un tas pats, būs jāpamēģina šodienu tīšām nodzīvot mats matā kā vakardienu.

Simts klusās dabas, katra uzstādīta, nofotografēta un izjaukta 100 reizes pēc kārtas, cenšoties priekšmetus novietot precīzi tai pašā vietā, tajā pašā pagriezienā. Iegūtos kadrus savirknējot video, rodas gandrīz nekustīga animācija vai gandrīz kustīga diapozitīvu skate.

(K.S.)

Laura Ķeniņš (LV) #

Maigās revolūcijas (Survival Kit 5 avīze, 2013)

Rīgā dzīvojoša māksliniece un mākslas kritiķe. Mācījusies Jaunskotijas Mākslas un dizaina koledžā Halifaksā, Kanādā, un Centrāleiropas Universitātē Budapeštā, Ungārijā. Strādā ar komiksiem, zīmējumiem un instalācijām – dominējošās tēmas ir mitoloģija, kultūra un vēsture. Piedalījusies izstādēs un publicējusi komiksus Latvijā (žurnālā kuš!) un Kanādā. Mākslas kritikas publicētas gan internetā, gan drukātos žurnālos Eiropā un Kanādā.

Laura Prikule (LV) #

Boring Revolution (instalācija, intervences 2013; Poētiskais robotisms XII)

Vai, nomainot krāsu, ir iespējams veikt revolūciju? Vai mākslinieks ir strādnieks? Kurš ir ieguvējs no revolūcijas? Vai tai ir paliekošas sekas? Vai mākslinieka darbs ietekmē sabiedriskos procesus? Vai revolūcija ir tikai konstrukts? Survival Kit 5 sastopamais mākslinieks-strādnieks-revolucionārs uz šiem jautājumiem atbild praktiski un metodiski 10 dienu garumā.

Štābs: vienas dienas residence (instalācija, 2013; Poētiskais robotisms XIII)

2013. gada vasarā uz konspiratīvu štābu Siguldas pils un muižas kompleksā secīgi ierodas 13 rezidenti (Santa Rēmere, Platons Buravickis, Krišjānis Zeļgis, Liena Bondare, Aija Zariņa, Inga Brūvere, Valdis Jansons, Daiga Krūze, Gunta Riekstiņa, Kaspars Lielgalvis, Linda Sīle, Juhanna Heste (SE) u.c.), kuri tur pavada katrs vienu dienu un nesatiekas. Štābs nodrošina speciāli konfigurētu vidi paātrinātai refleksijai par lēno revolūciju.

Rezidences nolūks ir sniegt iespēju nonākt pie konkrēta plāna pārmaiņu realizēšanai, un, sēžot ērtā klubkrēslā un malkojot tēju no revolucionāra tasītes, apzināties tos soļus, kurus ir nepieciešams spert vispirms.

Artefakti un štāba liecības, revolūcijas shēmas, attēli vai dziesmas, ko piefiksējuši rezidenti, aplūkojami Survival Kit 5.

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Siguldas novada domi.

(L.P., E.V.)

Leonards Laganovskis (LV) #

Tribīne (objekti, 2013)

Universāla saliekama kancele. Katram Latvijas iedzīvotājam pa divām. Vienmēr var pateikt pakalpīgus un vajadzīgus viedokļus, izdekorēta pēc jūsu gaumes un vēlmēm. Labāk vienreiz runātāju redzēt, nekā dzirdēt.

Nevērtē runātāju pēc runas, bet pēc kanceles. Savu dzimtenes mīlestību vajag ne tikai nest sirdī, bet pateikt no kanceles. Vienreiz nopērc, septiņreiz runā. Lamā sevi, nevis kanceli. Kas nemīl kanceli, tas nemīl cilvēku. Katra runa ir jauna sevis radīšana. Ja pļauj no kanceles ar mēli, tad mugura nenogurst.

Aiz kanceles cilvēku darbi izskatās daudz cienījamāk. Tikai mirušie nerunā. Vajag nevis runāt, bet stāvēt tribīnē. Es nekad neesmu tā atpūties, kā runāšanas laikā. Dievs deva kanceli, sātans – runātājus. Kas runā, tas sēj, kas klausās, tas ievāc ražu (E.K.). Braukt uz Latviju ar kanceli ir tas pats, kas braukt uz Parīzi ar sievu. Dzīve būtu daudz īsāka, ja nebūtu runātāju. Jo vairāk runā, jo vairāk iespēju šaubīties. Kancele pacieš melus. Patīk Staļins? ...izdrāz viņa tribīni.

(L.L.)

Liene Mackus (LV) #

Viss būs kārtībā, kārtībā, kārtībā… (instalācija, 2013)

Katras revolūcijas sāls ir vecās kārtības nomaiņa pret kādu jaunu – lai rastos kaut kas jauns, vecais ir jāiznīcina. „Viss būs kārtībā, kārtībā, kārtībā...” mērķē tādas revolūcijas virzienā, kas iedarbojas līdzīgi buramvārdiem un ir tikpat pamatīga kā kosmogoniskie mīti, kā binārās opozīcijas, kā pasaules radīšana no pirmatnējā haosa.

Ekspozīcija iepazīstina ar konkrētu metodi, kā sakārtot lietas un kā piešķirt formu haosam. Darbā manāmas ietekmes gan no tik atpazīstamas miesas un gara sakārtošanas procedūras kā pirtī iešana, gan arī no krietni marginālāku rituālu veikšanas, kā, piemēram, ceļošana viņsaulē, ļauno garu padzīšana vai sakrālā laika aktualizēšana.

Mārtiņš Zutis (LV) #

Iniciatīva (zīmējumi, 2013)

Lēmumu pieņemšana kļūst panesamāka, daloties atbildībā par sekām ar domubiedriem. Varbūt tāpēc pastāv referendumi... Internets ir bagātīgs domubiedru avots, kur rodams daudz tādu ļaužu, kuri gatavi atbalstīt idejas, par kurām pienākas iespējami mazāk atbildības. Kā idejas aktualizēšanas mehānismi mēdz kalpot vairākuma pārsvara apliecinājumi, piemēram, atbalstītāju saraksti un „tvitersienas”. Gluži kā klase, kas vienojas kopā nobastot stundu, cerot nesaņemt masveida pērienu, ir iespējama globāla kustība, kas sevi dēvē par vairākumu.

(M.Z.)

Maija Mackus (LV) #

Viss būs kārtībā, kārtībā, kārtībā… (instalācija, 2013)

Katras revolūcijas sāls ir vecās kārtības nomaiņa pret kādu jaunu – lai rastos kaut kas jauns, vecais ir jāiznīcina. „Viss būs kārtībā, kārtībā, kārtībā...” mērķē tādas revolūcijas virzienā, kas iedarbojas līdzīgi buramvārdiem un ir tikpat pamatīga kā kosmogoniskie mīti, kā binārās opozīcijas, kā pasaules radīšana no pirmatnējā haosa.

Ekspozīcija iepazīstina ar konkrētu metodi, kā sakārtot lietas un kā piešķirt formu haosam. Darbā manāmas ietekmes gan no tik atpazīstamas miesas un gara sakārtošanas procedūras kā pirtī iešana, gan arī no krietni marginālāku rituālu veikšanas, kā, piemēram, ceļošana viņsaulē, ļauno garu padzīšana vai sakrālā laika aktualizēšana.

Minna L. Henriksson (FI) #

Rīgas Ļeņins (instalācija, 2013)

Darbs „Rīgas Ļeņins” veidots īpaši Survival Kit 5. Tas radies nelielas izpētes rezultātā un skar jautājumus, kas saistīti ar V. I. Ļeņina statuju, kura no 1950. līdz 1991. gadam atradās Rīgas centrā, Brīvības bulvārī.

Ikoniskie atēli, kuros redzama pieminekļa gāšana 1991. gada 25. augustā, tika izplatīti visā pasaulē kā simbolisks demokrātijas un brīvības uzvaras apliecinājums. Par iegūto demokrātiju un brīvību tagad, iespējams, varētu diskutēt ekonomiskās krīzes, kā arī Latvijas dalības NATO un ES kontekstā.

Mazāk pētīts ir tas, kas notika ar pašu bēdīgi slaveno simbolu. Mans darbs ir šī Ļeņina pieminekļa meklējumi, kurš, kā daudzi uzskata, tika sagriezts gabalos, bronzu iztirgojot, vai arī ir pazudis privatizācijas virpulī (M.H.).

Nicoline van Harshkamp (NL) #

Vēlot solidaritāti (video instalācija, 2013)

Stāsts par 90. gadu globālā anarhistu tīkla darbību, kas pēta kustības mūsdienu vēsturi un veido sarežģītu un daudzpusīgu anarhisma atbalstītāju portretu, analizējot holandiešu anarhista Karla Maksa Krīgera vēstuļu arhīvu, kas pašlaik atrodas Starptautiskajā Sociālās Vēstures Institūtā (IISG) Amsterdamā.

No 1988. līdz 1999. gadam Krīgers sarakstījās ar simtiem līdzīgi domājošo visā pasaulē. Viņš ievāca ziņas par to, kā dzīves pieredze dažādu kultūru, ekonomisko sistēmu un vecuma grupu ietvaros ietekmē brīvības un neatkarības izpratni un īstenošanu, kas galu galā varētu novest pie anarhisma idejām. Daudzus no gūtajiem secinājumiem viņš publicēja anarhistu presē.

Van Harskampa, kas pati ir vienas šādas vēstules autore, pavadījusi vairāk nekā gadu, iepazīstoties ar tūkstošiem nešķiroto arhīva vēstuļu. Māksliniece ar roku pārrakstīja vēstuļu izvilkumus, identificēja vairāk nekā 400 autorus un iezīmēja to savstarpējo saistību.

Rezultātā izveidotā video instalācija izsaka pieņēmumus par to, kas varētu notikt, ja dažādo tautību vēstuļu autori satiktos mūsdienās.

Nina Kurtela (DE/HR) #

Ilgstamības pārpalikumi (instalācija, 2011)

Darbs, kas aktivizē un dokumentē piecus mēnešus ilgušu performanci. Šajā laikā Nina Kurtela ik dienas ierodas un vēro izmaiņas Uferstudios būvlaukumā Vedingā, Berlīnē – ēka, kas reiz bijusi tramvaju un autobusu remontdarbnīca, tagad top par dejas institūciju.

Viņa ir skatītāja institūcijas veidošanā, mākslas institūcijas, teātra skatuves tapšanā. Kamera darbojas kā liecinieks viņas performancei-vērošanai. Darbs rodas kā gadījuma izpēte, kurā individuāls subjekts sastopas ar radikālām transformācijām skatuves mākslinieku kopienas sociālajās struktūrās un darbības modeļos.

Māksliniece ir klātesoša jauna laikmetīgās dejas centra tapšanā Berlīnē, šī institūcija noteikti spēlēs nozīmīgu lomu pilsētas dejas kopienas dinamikas veidošanā un organizēšanā. Projekts tiek radīts spēka laukā, ko veido apņemšanās nodrošināt ikdienas klātbūtni saistībā ar noteiktu kontekstu, kurā notiek šī darbība – teātra būvlaukumā. Rezultātā top 8 minūšu darbs ar daudzveidīgu līdzdalību. Ķermenis ir padarīts par statuju, kas izdzīvo laika pārmaiņas. Ekrāns kļūst par izpildītāj-apvalku.

Oliver Ressler (AT) #

Ieņem laukumu (video instalācija, 88 min, 2012)

Instalācijas pamatā ir diskusijas, kas notikušas ar aktīvistiem no 15M kustības Madridē, Sintagmas laukuma kustības Atēnās un Occupy Wall Street kustības Ņujorkā. No jauna izspēlējot protesta kustību darba grupu formātu, četri līdz seši aktīvisti diskutē viens ar otru kameras priekšā. Diskusija skar organizatoriskus jautājumus, horizontālus lēmuma pieņemšanas procesus, kā arī to, kāda nozīme un funkcija ir publiskas telpas ieņemšanai un kā var notikt sociālas pārmaiņas. Filmas tika uzņemtas 2012. gada pavasarī – vietās, kur notika aktīvistu tikšanās un darba grupu sapulces.

Instalācijā satiekas trīs centrālo kustības pilsētu aktīvisti, tie dalās kustību organizēšanas pieredzē un cenšas skaidrot procesus starp šīm vietām, kas atrodas pārmaiņu stadijā.

Radošā grupa “Orbīta” (LV) #

Marx FM (radiostacija, 2013)

Lēnās propagandas mašīna – radio, kur dzeja ir kā dzinējs.

Dzejas translēšana ēterā ir liela drosme. Radīt dzejas radio nozīmē īstenot to, ko dzeja nevar atļauties licenču, autortiesību, savas nerentablās, grūti uztveramās formas vai individuālās izpausmes dēļ.

Kapitālisma laikmets liek mums paātrināties un dzīvot steidzīgi, panākt laiku, konkurentus, veiksmi, pēc iespējas ātrāk uzkāpt pēc iespējas augstāk. Līdz ar to no kustības procesa tiek izslēgts viss, kas prasa vairāk laika un iedziļināšanās, piemēram, dzejas žanrs.

Nesenās krīzes ietekmē sabiedrībā ir notikusi pārvērtēšana, kas attiecināma ne tikai uz personiskajām, bet arī sociālajām vērtībām, priekšplānā nereti izvirzot nevis materiālo nodrošinājumu, bet tieši sociālo labklājību, sabiedrības izaugsmi un attīstību, cilvēka personiskās īpašības. Projekta mērķis ir aktualizēt laika palēnināšanas iespēju un diskusiju par subkultūru ietekmi uz ideju dzīvi sabiedrībā, kā arī izskatīt varas, biznesa un indivīda brīvības robežas un pētīt, kurā brīdī tās nonāk konfliktā.

(„Orbīta”)

Ramona Buša-Virtmane & Vladislavs Saveļjevs (LV) #

Absurda epizode no reevolūcijas (spēle, 2013)

Dārgie biedri! Mums jābūt uzmanīgiem! Mūs noklausās! Revolūcija kuru katru mirkli sāksies, mums jāpasteidzas, lai tā nesāktos bez mums.....

„Absurda epizode no reevolūcijas” ir īpaši piektajam Survival Kit radīta lomu spēle ar mērķi, lai katrs festivāla apmeklētājs uz savas ādas varētu izjust revolūcijas eksotisko garšu, kļūstot par nozīmīgu revolūciju veidojošo elementu.

„Absurda epizode no reevolūcijas” seansi tiks iepriekš izziņoti.

Vienā spēles epizodē piedalās 10 biedri.

(R.B-V., V.S.)

Lai piedalītos spēlē (seansi: 07/09 plkst. 18.30 un 14/09), raksti Ramonai Bušai-Virtmanei (ramona.b.virtmane@gmail.com)

 

Sasha Kurmaz (UA) #

Pretestības krāsa (instalācija, 2012)

„Katrai politiskai grupas apziņai ir sava krāsa”

— K. Malēvičs

Politiskās partijas visā pasaulē asociē sevi ar noteiktām krāsām: zilu, baltu, sarkanu, dzeltenu, oranžu, sārtu, zaļu, melnu… Neviena no tām nav nejauša.

Šai darbā politisku protestu, kampaņu un demonstrāciju attēli ir attīrīti – noņemti saukļi, logo un citi politiski simboli.

„Pretestības krāsa" pēta psiholoģiski vizuālās politiskās reklāmas zīmes un veidus, kā krāsu vide ietekmē publikas emocionālā stāvokļa veidošanos masveida politiskas komunikācijas procesā.

Sebastian Mugge (SE) #

Das Leben der Anderen (instalācija, 2011-2012)

Darbu veido 100 kopēta papīra lapas. Uz katras lapas ciešā rokrakstā gandrīz bez atstarpēm ar parastu lodīšu pildspalvu rakstīti teksta fragmenti angļu, vācu, franču un zviedru valodās.

Darbs ir mēģinājums uzņemties racionāla valsts ierēdņa lomu, atsaucoties uz filmu „Citu dzīves“ (oriģinālvalodā – Das Leben der Anderen). Muge ir sistemātiski apkopojis liecības, ko dažādi cilvēki atstāj www tīklā, galvenokārt „feisbukā" – kopienā, kas spēlē izšķirošu lomu mūsdienu revolūcijās.

Šis laika dokuments darbojas kā dažādu sabiedrību spogulis, tas runā par tādām delikātām tēmām kā pārraudzība un brīvības trūkums, izgaismo absurdo kontrastu starp digitālo revolūciju un manuālo saziņas tradīciju, pēta rakstīta vārda spēku un graujošo un revolucionāro potenciālu, ko internets piedāvā tiklab spēcīgiem, kā arī nevarīgiem cilvēkiem visā pasaulē. Skatītājam ir iespēja slepus novērot un sekot līdzi sarežģītajām un pretrunīgajām domām no dažu rūpīgi atlasītu indivīdu skatupunkta. Četras izvēlētās valodas atspoguļo paša mākslinieka ģimenisko fonu, taču vienlaikus simbolizē arī mūsdienu globalizācijas kausējamo katlu, kurā kultūru robežas ir neskaidrākas nekā jebkad agrāk.

The Yes Men (US) #

Dow rīkojas pareizi (video instalācija, 2004)

Reiz Endijs, uzdodoties par Dow Ķīmisko vielu korporācijas pārstāvi, uzstājās pasaulē lielākajā televīzijas ziņu raidījumā (BBC) ar paziņojumu, ka korporācija beidzot uzņemsies atbildību par vēsturē lielāko rūpniecisko negadījumu – Bopalas katastrofu, kurā, noplūstot indīgām ķīmiskām vielām, cieta simtiem tūkstoši cilvēku. Rezultāts – kamēr ļaudis visā pasaulē apsveica paziņojumu, Dow tirgus vērtība kritās par diviem miljardiem dolāru. Cilvēki vēlas, lai Dow rīkotos godīgi, bet tirgus izlemj, ka tā nevar.

Realitāte „smagi ķer” Endiju un Maiku kā tonna ķieģeļu – esam radījuši tirgus ekonomikas sistēmu, kas pareizu rīcību padara neiespējamu, un cilvēki, kas šķietami vada notiekošo, patiesībā seko sistēmas patoloģiskajam diktātam. Ja joprojām ļausim tirgus sistēmai sēdēt pie stūres, tā var laimīgi novest visu planētu dziļā aizā.

„Vien retais spēj iztēloties trikus, ko šie puiši izspēlē, un to apbrīnojamo drosmi un apņēmību, ar kādu tie tiek īstenoti. Šie ir divi visu laiku visradošākie aktīvisti!” – Humor Times

Vilnis Putrāms & Genādijs Filipenko (LV) #

Kā kļūt par anarhistu pusotrā stundā (brauciena ilgums starp Rīgu un Tukumu) + nenokavēt vilcienu (instalācija Survival Kit 5, kā arī vilciena „Rīga-Tukums” vagonā, 2013)

1905. gada vēlā rudenī Tukumā norisinājās pirmās vērienīgās bruņotās revolūcijas cīņas Latvijā. Tik liela apjoma cīņas starp revolucionārajiem kaujiniekiem un cara armijas daļām līdz tam nebija notikušas arī visā Krievijas impērijā, kurā tolaik ietilpa Latvijas teritorija. Daļa cīnītāju ieradās Tukumā ar Rīgas vilcienu un pēc sakāves arī pameta pilsētu, izmantojot vilcienu. Šo notikumu nozīmi ir grūti pārvērtēt. Sākums – revolūcija mazpilsētā, bet vēlāk šie latviešu anarhisti jau rīko revolūciju globālā mērogā (bankas aplaupīšana Helsinkos, ielu cīņas Londonā (Sidney Street Siege), aktivitātes Parīzē utt.). Kas toreiz pamudināja šos samērā labi situētos un izglītotos jaunos cilvēkus neizkāpt dekadentajā Rīgas Jūrmalā, lai laiski pastaigātos pa promenādi vai pludmali, bet gan doties uz Tukumu, lai piedalītos bruņotās ielu cīņās? Vai tie bija sociāli-ekonomiskie apstākļi? Varbūt stāsts ir par jaunības maksimālismu un aizraujošajiem taisnības, vienlīdzības meklējumiem? Survival Kit 5 dod iespēju nejaušam, nesagatavotam pilsonim iekāpt revolucionāru vilcienā, iepazīties ar leģendāro notikumu drosmīgajiem dalībniekiem, kā arī pašam kļūt par anarhistu un izvēlēties – kurā no pieturām rīkot nākamo revolūciju.

https://www.facebook.com/pages/TrainForAnarchists/205423826288903

(V.P.)

Vladimirs Jakušonoks (LV) #

P vēsture jeb plastilīna karš (objekti, 2013)

P ir varonis, kura stāsts tika „atrakts” papīru krāvumos, privātās vēstulēs, fotogrāfijās un priekšmetos, kas atradās kartona kastēs un neskaitāmos, līdz malām piestūķētos pagājušā gadsimta 50. gadu ceļojuma koferos… Viņš radīja un cīnījās savā – dokumentu pasaulē. Valsts iekārtai viņš ticēja un tās pareizību neapšaubīja.

Viņu apsūdzēja sociālistiskā īpašuma izlaupīšanā lielos apmēros. Par to draudēja nošaušana vai labākā gadījumā lēģeris. Viņš pretojās. Papīru un pierādījumu kalni, sadarbošanās solījumi un denunciācijas nodrošināja izglābšanos – divi ar pusi gadu nosacīti.

Viņš pētīja sarkanarmiešu un partizāņu cīņu pilsoņu karā, pārrakstīja liecības, vāca pierādījumus, ziņoja par nepatiesiem rakstiem žurnālos un grāmatās, pieprasīja labot dokumentus. Viņš pārrakstīja vēsturi, reabilitēja varoņus, saņēma viņu pēcnāves medaļas. Viņš nekad nebija karojis.

Viņš aizgāja pensijā un radīja sev armiju. Plastilīna armiju. Divas līdz malām pilnas televizoru kastes ar kara tehniku un kareivjiem. Viņš bija savas armijas karavadonis. Viņš uzvarēja…

T bija mākslinieks, kura rokās nonāca P mantojums. T saprata, ka P stāsts ir mākslas vērts, tomēr T privātajā un radošajā dzīvē bija iestājusies zināma krīze. Kastes stāvēja pagalmā. Bija karsta vasara. Plastilīna armija kusa. Tā plaka pati no sava svara, salipa un saspiedās bezveida un bezkrāsas masā.