Simpozijs "Viss ir visā" #
2016-09-21 10:20
Sestdien, 24.septembrī, visas dienas garumā K.K. fon Stricka villā notiks simpozijs „Viss ir visā”, kura ietvaros apmeklētāji aicināti noklausīties dāņu mākslinieces Leas Porsageres stāstījumu par savu mākslas darbu tapšanu, latviešu mākslas zinātnieces, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kuratores Elitas Ansones lekciju „Eksperiments ar neredzamo pasauli”, kā arī īru kuratora Padrika E. Mūra lekciju Investigations Into the Super-physical. Simpozija ietvaros notiks arī Saimona van der Vīla un Hannas Klaubertes lekcija – radošā darbnīca „The Mushrooms at the End of the World and Beyond”.
Simpozijā kopā saplūdīs dažādi festivāla motīvi, lai pēc sastapšanās turpinātos negaidītos virzienos. Ar lekciju, mākslinieku priekšlasījumu un diskusiju palīdzību mēs vēlamies aktualizēt savienību starp mākslas un ezotērikas izpausmēm, okultismu un akupunktūru, ģeometriju un politiku, faunu un pasaules galu, kā arī vēl daudz ko citu, lai paplašinātu domāšanu par mākslas vēsturi un tagadni.
13:00
Saimona van der Vīla un Hannas Klaubertes interaktīva lekcija „Sēne pasaules galā un aiz tā”
Pēc tam, kad Hirosima 1945. gadā tika noslaucīta no zemes virsmas, pirmie organismi, kas atgriezās pilsētas gruvešos, bija visdažādāko veidusēnes. Sēnes (zinātniskais nosaukums – fungi), uzsūc un uzkrāj radioaktivitāti, bet dažas no tām, kā nesen atklājuši zinātnieki, spēj radioaktīvos starus pārveidot tā, lai ievērojami pastiprinātu augšanas spējas, negūstot kaitējumu no vielām, kas nāvējošas cilvēkiem. Sēnes – ne augi, ne akmeņi – atrodas uz sliekšņa starp spēju dzīvot un nāvi. To masveidīgie pazemes tīklojumi un ķīmiskais sastāvs ir pretrunā ar to, ko mēs saprotam ar dzīvību.
Sēnes tēls ir sarežģītā veidā saistīts gan ar pasaules bojāeju, gan arī tās atdzimšanu. Kodolsprādziens izveido mākoni sēnes formā, savukārt “gatavībnieki” (preppers), kas savos mājās izbūvētajos bunkuros gaida apokalipsi, apgūst sēņkopības iemaņas, lai izdzīvotu pasaulē, kas nāks “pēc tam”. Arī maģiskās sēnes, raisot svētas vīzijas no “citpasaules”, mums māca par to, kas nāks “pēc tam”. Taču patlaban to spējas izmanto, lai izdzīvotu tagadnē: metode, ko sauc par “mikrodevu ieņemšanu”, pastiprina laimes sajūtu un ražīgumu. Dzīve, nāve, nauda, vara un garīgums sēnē savijas sarežģītā tīklojumā, gluži tāpat kā nebeidzamie pazemes micēlija pavedieni jeb “saknes”, no kā izdīgst sēne.
Interaktīvajā lekcijā "Sēne pasaules galā un aiz tā" tiks aplūkotas sēnes no visiem to aspektiem, izpētot sēņu veidus, stāstus un krāsas. Dalībieki tiek aicināti sekot līdz pasaules galam un aiz tā, kā vienīgo bagāžu ņemot līdzi sēņu audzēšanas komplektu.
Hanna Klauberte (Hannah Klaubert, 1989)šobrīd dzīvo Berlīnē un strādā starptautiskā vides organizācijā. Viņa ieguvusi maģistra grādu kultūras analīzē Amsterdamas universitātē. Viņas pētījumu pamattēma ir vides katastrofu un klimata izmaiņu naratīvi.
Saimons van der Vīls (Simon van der Weele, 1991) ir rakstnieks un pētnieks, kas dzīvo un strādā Amsterdamā. Viņa darbus iespaido rūpēšanās, nāves un sēru tēmas. Pašreizējais darbs (tekstu autors uzņēmumam, kas tirgo psihoaktīvus augus) modinājis pētniekā interesi par sēnes kultūrnozīmību.
Iepriekšēja pieteikšanās, rakstot uz survivalkit@lcca.lv
15:00
Leas Porsageras (Lea Porsager) mākslinieka prezentācija „Adatām vajadzēja, vajadzīgas adatas”
16:00
Elita Ansone „Eksperiments ar neredzamo pasauli”
Lasījumā tiks aplūkoti četri latviešu mākslinieki. Jānis Viņķelis, kurš savas mākslas vizuālajos tēlos pauda interesi par aizkapa valstību, evolūciju, humanoīdiem, spokiem, science fiction. Viņķeļa idejas ietekmēja Miķeli Fišeru, kura mākslā atrodama psihedēliska estētika un vizionārisms, spēle ar NLO un sazvērestības teorijām, „spēka ceļojumi”, čenelings un šamaniskās praksēs gūstama pieredze. Aleksandra Busses radošā darbība mākslā notikusi mijiedarbībā ar Austrumu garīgajām praksēm, kuru ietekmē mākslinieka biogrāfijā notika radikāls pavērsiens – kopš 2001. gada viņš praktizē kā dziednieks. Un Henrijs Preiss, kurš pasauli konstruē kā ģeometrisku modeli no kabalas, mandalu, sakrālās arhitektūras, brīvmūrnieku heraldikas simboliem.
Dr. Art Elita Ansone (1964) Latvijas Mākslas akadēmijā studējusi mākslas zinātni. Disertācijā “Sekularizēta individuāla garīguma formu meklējumi latviešu mākslā (20.gs.60. gadi – 2012)” kā īpašs fenomens aplūkotas alternatīva garīguma iracionālās, mistiskās, kosmiskās, paranormālās un reliģiozās konotācijas 23 latviešu mākslinieku darbos. Kopš 2006. gada ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 20.gs. otrās puses – 21. gs. kolekciju nodaļas Arsenāls vadītāja.
17:00
Padriks E. Mūrs „Pētījumi par pārfizisko”
Saistībā ar šīgada Survival Kit tēmu Mūrs apspriedīs vairākus no saviem jaunākajiem projektiem, īpaši pievēršoties mazdaznanisma pētījumiem. Šī reliģiskā kustība uzplauka pirmajos Bauhaus darbības gados Johannesa Itena vadībā, sludinot veģetārismu, zarnu kopšanu un elpošanas vingrinājumus.
Padriks E. Mūrs (Padraic E. Moore, 1982) ir tekstu autors, kurators un mākslas zinātnieks. Mūra pētījumu centrā ir ezotērisko filozofiju iespaids uz literatūru un vizuālo mākslu. Nesenā pētījumā aplūkojis, kā okultas organizācijas, piemēram, Teozofiskā biedrība, kalpoja par nozīmīgu katalizatoru pārmaiņām 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma mākslā. Mūra darbos pētīts, kā laikmetīgā māksla uzsūkusi šo ezotērisko tradīciju estētiku un ideālus; viņa radošajā darbā būtiska ir hronista loma attiecībā uz mākslas darbiem, kuru autori seko šādai tradīcijai vai uz to atsaucas.